Nebūšanas ASV ekonomikā - apzināta dramatizēšana vai īstas nepatikšanas?

FOTO: AFP/SCANPIX

Zemāki nodokļu ieņēmumi ASV iezīmē zināmus riskus, ka Federālajai valdībai jau septembrī būs izsmeltas iespējas veikt dažādus finanšu darījumus, vēsta “Business Insider”, atsaucoties uz Divpartiju Politikas centra jaunāko analīzi. Pašlaik ASV valdībā notiek sarunas, bet analītiķi piesaukuši pat iespējami dramatiskākos notikumu attīstības scenārijus. 

Divpartiju Politikas centra ziņojumā teikts, ka Vašingtonai ir nepieciešams steidzami veikt sarunas par budžetu un parādiem, lai novērstu nepatīkamas sekas.

Tas, ka situācija ASV finanšu sektorā ir kļuvusi sarežģītāka, ir saistāms ar pastāvīgi zemākiem nodokļu ieņēmumiem, nekā sākotnēji plānots. Gada sākumā izteiktās prognozes liecināja, ka nodokļu ieņēmumi šogad varētu pieaugt par 5-6%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tomēr pašreizējie aprēķini liecina, ka to līmenis varētu sasniegt vien 2-3%, un tas savukārt palielina dažādu finansiālo bīstamību risku. Šajā gadījumā ASV, iespējams, būs jāaizkavē savu finansiālo saistību izpilde.

Tāpat pirmdien Kongresa Budžeta komisija aprēķinājusi, ka līdz septembrim ASV budžeta deficīts varētu sasniegt 746 miljardus dolāru. Līdz gada beigām deficīts, iespējams, sasniegs pat triljona atzīmi.

Ņemot vērā prognozes, ASV kopējie nodokļu ieņēmumi varētu būt par 69 miljardiem lielāki nekā pērn, taču lielāki būs arī federālie izdevumi – par 208 miljardiem vairāk nekā 2018. gadā.

Jaunākās prognozes sasaucas ar ASV Valsts kases sekretāra Stīvena Mnučina brīdinājumiem. Viņš ir galvenais prezidenta Donalda Trampa administrācijas pārstāvis sarunās par darījumu starp vadošajām partijām.

Darījuma mērķis ir atcelt valdības noteiktos aizņēmumu “griestus” un novērst automātisku budžeta samazinājumu, kas varētu sāpīgi atsaukties uz Pentagonu un vietējām aģentūrām.

Sarunas par iespējamajiem sarežģījumiem ASV ekonomikā sākās pirms 4. jūlija svētkiem. Pašlaik sarunas notiek steidzamā kārtībā, jo demokrātu partijas kontrolētajā pārstāvju palātā šomēnes ir paredzētas tikai trīs darba nedēļas. Pēc tam politiķiem plānotas sešu nedēļu ilgas vasaras brīvdienas.

Galvenais jautājums, par ko likumdevējiem jāpanāk vienošanās, ir par valdības 22 triljonu aizņēmuma “griestiem” jeb "parāda limitu". Drīzumā to ir nepieciešams paaugstināt vai atcelt, pretējā gadījumā valdība vairs nespēs samaksāt visus parādus un saistības. Līdz šim šādas situācijas likumdevēji vienmēr ir spējuši novērst.

Tirgus analītiķi brīdina, ka esošā situācija varētu aizbiedēt no ASV investorus, kā arī palielināt valdības un privātpersonu aizņēmumu izmaksas.

Savukārt ASV valdības pārstāvji uzsver, ka nepieļaus situācijas pasliktināšanos un pat defoltu, taču abas partijas vēlas panākt vienošanos par parāda limita jautājumu, vienlaicīgi cenšoties noteikt jaunus izdevumu ierobežojumus aģentūrām.

Atsevišķu amerikāņu ekonomistu aprindās ir izskanējušas runas arī par defoltu. Tomēr tā iespējamais datums pagaidām ir nenosakāms, jo tas ir atkarīgs no izmaiņām gan ekonomiskajās prognozēs, gan arī citu faktoru dēļ.

Kā norāda analītiķi, visticamāk, tā saucamais “X datums” nebūs ātrāk par rudeni.

“Laika kļūst arvien mazāk. Budžeta analītiķiem ir zināmi bīstamākie scenāriji, kurus nedrīkst ignorēt,” sacīja Divpartiju Politikas centra ekonomists Šajs Akabass.

FOTO: EPA/Scanpix

Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks un pētnieks Kārlis Bukovskis sarunā ar portālu TVNET sacīja, ka šādas runas varētu būt izplatītas apzināti, lai dramatizētu situāciju un tādējādi – gūtu īstermiņa labumu. Taču šādas runas radīs ietekmi arī uz pārējo pasauli, jo tas, visticamāk, samazinās dolāra vērtību un ļaus ASV ražotajām precēm kļūt lētākām, un tādējādi – konkurētspējīgākām.

“Šīs sarunas tiek dramatizētas, lai apzinātos situācijas nopietnību gan politiskajās aprindās, gan sabiedrībā, vienlaicīgi sagatavotos valsts finansējuma samazinājumam, attiecīgi – radot arī aģentūru slēgšanu. Ir iespējami arī konsolidācijas pasākumi. Tāpat var būt runa par atsevišķu parādu pārstrukturēšanu un pārfinansēšanu. Taču šādi paziņojumi automātiski nenozīmē, ka tie būtu slikti – īstermiņā tie var būt pat labi,” saka Bukovskis.

Pētnieks pauž, ka ir iespējams arī scenārijs, kurā kārtējo reizi tiek slēgtas atsevišķas valsts iestādes, vai arī ierobežota to darbība, piemēram, neizmaksājot cilvēkiem algas. “Uzreiz rodas jautājums, kuras būs šīs iestādes. Visticamāk, ka tās nebūs iestādes, kas nodrošina valsts pamatfunkcijas.”

Bukovskis spriež, ka pagaidām ir grūti spriest par iespējamajiem samazinājumiem ASV varasiestādēs.

“Vispirms jāsaprot, vai ASV būs tāpat kā pie mums krīzes laikā, kad mehāniski “tika griezts nost visiem”. Šādā gadījumā finansējums tiks samazināts arī starptautiskās palīdzības politikai, jo pašmāju sabiedrību būs ļoti grūti pārliecināt, kāpēc nauda tiks dota citiem, kamēr vietējie iedzīvotāji saskarsies ar krīzi.

Šāda reakcija parādītu, ka ASV ekonomika aiziet recesijā.”

Tāpat pētnieks arī atgādina, ka visā pasaulē ir vērojama ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās. Tas skaidrojams ar ekonomikas cikliskumu, jo viens cikls tuvojas beigām. Tāpat pētnieks min, ka beigām tuvojas arī tehnoloģiskais cikls, kas arī ietekmē kopējo ekonomisko situāciju.

“Tie paši viedtālruņi un interneta attīstība deva visai lielu uzrāvienu. Bet tagad tā ir vispār pieejama tehnoloģija, un cilvēki nav gatavi tikpat bieži pirkt jaunus šo tehnoloģiju produktus. Mums ir jāgaida, kad tiks piedāvāta kāda radikāli jauna tehnoloģija, kas ļautu šo ciklu pavilkt uz augšu. Te arī ir jautājums par Trampa kategorisko atteikšanos ieguldīt zaļajā enerģijā. Tā būtu ļāvusi nodrošināt jaunu tehnoloģisko izrāvienu.

Bet pašlaik Trampa demagoģiskā politika attiecībā uz klimatu un nevēlēšanās investēt nākotnes tehnoloģijās nav spējusi radīt jaunu tehnoloģisko ciklu, kas spētu radīt jaunu ekonomisko uzrāvienu,” saka Bukovskis.

Uz augšu