VISC: Eksāmenu vidējos rezultātus valsts līmenī pasliktina profesionālo izglītības iestāžu un vakarskolu audzēkņu sniegums

Skola. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Centralizēto eksāmenu vidējos rezultātus valsts līmenī pasliktina profesionālo izglītības iestāžu un vakarskolu audzēkņu sniegums, skaidroja Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Diāna Āboltiņa.

Āboltiņa skaidroja, ka, raugoties uz valsts pārbaudījumu rezultātiem pēc izglītības iestāžu tipiem, redzams, ka labākie rezultāti tradicionāli ir valsts ģimnāzijās, savukārt zemākie - profesionālās izglītības iestādēs un vakarskolās.

Kā liecina aģentūras LETA apkopotie dati par skolēniem, kuriem nav izdevies sekmīgi nokārtot kādu no centralizētajiem eksāmeniem, vairums šādu gadījumu fiksēts tieši profesionālās izglītības iestādēs vai vakarskolās.

Āboltiņa norādīja, ka situāciju varētu uzlabot jaunais mācību standarts, kas paredz iespēju eksāmenus kārtot trīs dažādos līmeņos. Patlaban visu izglītības iestāžu tipu skolēni mācību posma noslēgumā kārto vienādu eksāmenu neatkarīgi no mācību stundu skaita, kas konkrētajam mācību priekšmetam paredzēts mācību plānā.

LETA jau ziņoja, ka skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpina kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

2018./2019.mācību gadā skolēni valsts pārbaudījumā matemātikā vidēji uzrādījuši 32,7% rezultātu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Vidējā rezultāta kritums turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts izglītības satura centrā (VISC).

Pēdējos desmit gados augstākais vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā fiksēts 2015.gadā, togad sasniedzot 43,6% augstu rezultātu. Vidējā rezultāta krituma tendence vērojama jau kopš 2013.gada, dažus gadus pirms tam vidējam rezultātam nedaudz uzkāpjot. Šogad 226 skolēniem eksāmenu matemātika nebija izdevies nokārt.

Desmitgadē sliktākais vidējais rezultāts šogad sasniegts arī fizikas eksāmenā - skolēnu vidējais rezultāts ir 37,5%.

Angļu valodas eksāmenā valstī sasniegts 62,7% rezultāts, kas ir augstākais pēdējo desmit gadu laikā. Arī krievu valodas eksāmenā skolēniem šogad izdevies sasniegt augstāko vidējo rezultātu pēdējo desmit gadu laikā - 74,4%, kas ir par 4,1 procentpunktu augstāks nekā pērn.

Pēc krituma pagājušajā gadā šogad vidējais rezultāts franču valodas eksāmenā ir uzlabojies sasniedzot 69,1% un atgriežoties aptuveni 2014.gada līmenī. Līdzīga situācija ir arī vācu valodas eksāmenā, kur pēc vidējā rezultāta krituma pērn šogad fiksētais rezultāts 71,9% ir otrs augstākais pēdējos desmit gados.

Vidusskolēnu sniegums ķīmijas eksāmenā pēdējo desmit gadu laikā bijis ļoti svārstīgs. Šogad fiksētais rezultāts 62,8% apmērā ir par 1,3 procentpunktiem augstāks nekā pērn. Vislabākais vidējais rādītājs sasniegts 2015.gadā - 65,6%.

Skolēnu vidējais sniegums bioloģijas eksāmenā turpināja sarukt arī šogad, sasniedzot 57,1%, kas ir otrs zemākais rādītājs pēdējā desmitgadē. Arī vēstures eksāmenā skolēnu vidējie rezultāti bijuši svārstīgi, šogad, gadu pēc rezultātu kārtējā krituma, tam uzkāpjot līdz 41,3%.

Labāko vidējo rezultātu pēdējā desmitgadē uzrādot 2013.gadā (55,72%), šogad fiksētais latviešu valodas eksāmena vidējais rezultāts ir sasniedzis 49,9%, kas ir par 2,7% zemāks nekā pirms gada.

Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt VISC adresētu iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. VISC apelācijas komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskatīs un pārskatīs eksāmena vērtējumu, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai to mainīt.

Uz augšu