Itālijas Bankas vadītājs: Itālijas finanšu stāvoklis var būt kā aisbergs, kas ietekmēs visu Eiropu (3)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters / Scanpix

Lai gan ir ļoti viegli pievērst uzmanību tirdzniecības kariem un ar “Brexit” saistītajām neskaidrībām, ir kāds “aisbergs”, kurš agri vai vēlu var ietekmēt mūsu visu labklājību. Tas ir Itālijas parāds, kas sasniedzis aptuveni divus triljonus eiro, vēsta BBC, atsaucoties uz interviju ar Itālijas Bankas vadītāju.

Tiek vēstīts, ka milzīgo parādu, kas nu kļuvis par trešo lielāko nacionālo parādu pasaulē, izraisīja Itālijas “uzdzīve” pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Parāda apjoms ir daudz lielāks, nekā Eiropas Komisijas noteiktais ierobežojums par to, cik daudz eirozonas valstis drīkst aizņemties.

Savukārt pašreizējā Itālijas populistu valdība paziņojusi, ka tā nodokļos iekasēs mazāk, bet tērēs vairāk, tādējādi radot lielu budžeta deficītu. Tieši šā iemesla dēļ Itālijas valdībai ir saspringtas attiecības ar Briseli.

Eiropas Komisija pašlaik vēl nepiemēros sodu Itālijai par tās nepietiekamajiem pasākumiem budžeta deficīta mazināšanai. Tomēr Brisele brīdina, ka Itālijas valdībai vajadzētu aktīvi meklēt veidus, kā samazināt savu parādu apjomu.

Arī Itālijas Bankas vadītājs Ignacio Visko intervijā BBC atzina, ka Itālijas parādi ir pārlieku lieli un ir jādomā, kā ar tiem tikt galā. Taču viņš arī atzina: “Nav skaidrs kā ar tiem tikt galā. Un mums parādu dēļ ir dārgi jāmaksā.”

Pasākumi, kas paredzēti valsts parāda ierobežošanai, nozīmē nodokļu un cita veida izdevumu reformas, kas būs ļoti nepopulāras sabiedrībā. Tas ir īpaši sāpīgs jautājums Itālijā, kur pēdējā gada laikā ir ievērojami pieaugusi dzīves dārdzība, iedzīvotāju ienākumu līmenim atpaliekot no dārdzības.

Pēdējo 20 gadu laikā Itālijai ir bijušas lielas grūtības izvairīties no ekonomiskās lejupslīdes. Visko atzīst, ka valsts infrastruktūrai ir nepieciešamas lielākas investīcijas.

Lielākā daļa no parāda Itālijā ir uz banku pleciem. Daļa no tām atrodas Itālijā, bet daļa – citās Eiropas daļās. Bažas par Itālijas finansiālo stāvokli ir radījušas valsts valdības vēlme aizņemties vēl, neraugoties uz jau tā iespaidīgo valsts parādu.

Pilna mēroga krīze varētu būt sāpīgs trieciens investoru pārliecībai par Itālijas spēju tikt galā ar savām finansiālajām saistībām, kā arī bankām, kurām būs ļoti sarežģīti izdot aizdevumus privātpersonām un uzņēmumiem Itālijā.

Bažas par Itālijas finansiālo stabilitāti ir pastiprinājušās laikā, kad citās Eiropas ekonomikās – Vācijā, Francijā un Lielbritānijā - nākotnes perspektīvas ir neskaidras.

“Mums nākas saskarties ar spiedienu un sasprindzinājumu. Katrai valstij ir tāda situācija. Valdībai ir kaut kā jāpierāda spēja savākties un tikt galā ar šo sarežģīto situāciju, pretējā gadījumā maksa par kļūdām būs dārga. Par šīm kļūdām maksās ne tikai Itālijas, bet visas Eiropas iedzīvotāji,” pauž Visko.

Iepriekš vēstīts, ka Itālijas populistu valdībai visai bieži ir konflikti ar Eiropas Savienības amatpersonām par pārlieku izšķērdīgu fiskālo politiku, kā arī nevēlēšanos veikt reformas.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu