Eksistē zāles migrantu pieplūduma mazināšanai (26)

01:27: Migrācija Vidusjūrā

15:39: Volodimira Zelenska aicinājums rīkot jaunas miera sarunas ar Krieviju

27:38: ES attiecības ar Centrālāzijas valstīm

Diskusijas laikā Bukovskim tika uzdots jautājums par bēgļu uzņemšanas centriem Vidusjūrā, kuros uzturas ievērojams cilvēku skaits. Ekspertam tika jautāts, kā šādā situācijā īsti vajadzētu rīkoties.

Bukovskis atbildēja, ka problēma būtu jārisina jau pašā saknē un būtu jālūkojas uz to, kāpēc vispār cilvēks ir izvēlējies aizbraukt. Viens no šiem iemesliem ir bezdarbs. «Jebkuram cilvēkam ir svarīgi, ka viņam ir darbs, kas nodrošina piederību, mērķi, dzīves jēgas sajūtu un ienākumus sevis, kā arī ģimenes nodrošināšanai. Problēma ir tajā, ka mēs redzam situāciju, ka ir vesela kaudze valstu, kurās tas vienkārši nenotiek. Viens no risinājumiem šādā gadījumā būtu kaut kas līdzīgs Māršala plānam Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikai,» saka pētnieks.

Viņš gan pieļauj, ka šis risinājums nebūtu lēts, bet tas ir nostrādājis arī iepriekš. «Mēs ļoti labi zinām, ka tas ekonomiski ir izdevīgs arī plāna devējam,» piemetina Bukovskis. Vienlaikus pētnieks norāda, ka tas vairāk būtu ilgtermiņa risinājums un vismaz īstermiņā migrantu kustība turpināsies. «Migrantu kustība var apsīkt tikai tad, ja neuzņemšana pāriet vardarbīgā līmenī. Es domāju, ka to mēs neviens negribam. Tas absolūti nebūtu ierakstāms nevienā cilvēciskuma kanonā. Neatkarīgi no tā, vai tas būtu bēglis no kara zonas, vai arī ekonomiskais migrants, ne uz vienu cilvēku nevajadzētu sākt šaut tikai tāpēc, ka viņš tuvojas kādas valsts robežai neapbruņots,» pauž Bukovskis.

Lai ielūkotos pilnajā diskusijā par migrāciju Vidusjūrā, situāciju Ukrainas un Krievijas attiecībās, kā arī ES ārpolitiku Centrālāzijā, skaties raidījuma ierakstu raksta sākumā.

Raidījuma sižetu izklāsts

Migrācija Vidusjūrā

Otrdien, 9. jūlijā, Itālijā tika slēgts patvēruma meklētāju uzņemšanas centrs Mineo pilsētā, kurš savulaik izmitināja pat vairāk nekā 4000 cilvēku.

Minētais centrs bija izpelnījies lielu kritiku, jo domājams, ka tas atstāja gan negatīvu ietekmi uz apkārtnē esošo iedzīvotāju komfortu, gan arī palielināja noziedzības līmeni.

Tomēr Mineo pilsētas centra slēgšana slēpj kādu plašāku problēmu.

Itālija kopā ar citām Vidusjūras valstīm jau ilgstoši ir ierauta migrācijas problēmas risināšanā Vidusjūrā. Jau labu laiku pienāk ziņas par kādu palīdzības kuģi, kurš uz sava klāja uzņēmis Vidusjūrā izglābtus migrantus.

Lai gan Itālijas premjerministra vietnieks Mateo Salvīni ir izdevis rīkojumu, kas liedz šiem palīdzības kuģiem ieceļot Itālijas ostās un to kapteiņiem, īpašniekiem vai operatoriem var tikt piespriesta 50 000 EUR liela soda nauda, šādi kuģi ostās turpina ieceļot.

Ar līdzīgu problēmu saskaras arī Malta. Tā vēl nesen aizliedza valsts teritoriālajos ūdeņos iebraukt Vācijas aktīvistu kuģim ar 65 Lībijas piekrastē uzņemtiem nelegālajiem imigrantiem.

Gan Itālija, gan arī Malta jau ilgstoši uzsvērušas, ka migrācija nav tikai šo valstu, bet gan visas Eiropas problēma.

Tās ir aicinājušas Eiropas Savienības līmenī izveidot pastāvīgu mehānismu, kas aptvertu ar migrāciju saistītos jautājumus. Šo piedāvājumu abu valstu pārstāvji vēlas apspriest nākamajā Eiropas Savienības ārlietu padomes sanāksmē, kura plānota jau jūlijā.

Vai pārējās ES valstis Itālijas un Maltas iniciatīvai piekritīs? Vai migrāciju Vidusjūrā vispār var atrisināt?

Volodimira Zelenska aicinājums rīkot jaunas miera sarunas ar Krieviju

Pirmdien, 8. jūlijā, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska youtube kanālā tika publicēts aicinājums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ierasties uz miera sarunām Minskā, kurā notiktu cenšanās panākt vienošanos par situācijas noregulējumu Ukrainas austrumos.

Videopaziņojumā Zelenskis ierosināja, ka ASV prezidents Donalds Tramps, Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons arī apmeklētu Baltkrievijas organizētās miera sarunas.

Krievija pagaidām ir atbildējusi, ka Zelenska ierosinājums par jaunu sarunu formātu situācijas Ukrainas austrumos noregulēšanai tiks izskatīts, bet pagaidām Krievijas puse nav gatava sniegt atbildi.

Tikmēr Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko birojs jau ir paudis atbalstu ierosinājumam.

Zīmīgi arī ir tas, ka Zelenska aicinājums tika izplatīts pirms tikšanās ar augsta ranga Eiropas Savienības amatpersonām – Eiropadomes prezidentu un Eiropas Komisijas vadītāju.

Tās laikā tika jau atkal apliecināts, ka Eiropas Savienība turpinās sniegt Ukrainai ekonomisko palīdzību, kā arī palīdzēs veikt dažādas reformas.

Vai šeit varētu izveidoties jauns miera sarunu formāts? Vai Vladimirs Putins vispār būtu gatavs dialogam?

ES attiecības ar Centrālāzijas valstīm

Svētdien, 7. jūlijā, Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā norisinājās ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni tikšanās ar piecu Centrālāzijas valstu ārlietu ministriem.

Tikšanās ietvaros tika nodots Eiropas Savienības vēstījums par ieinteresētību attīstīt attiecības ar Centrālāzijas valstīm.

Būtiski arī, ka dienu iepriekš ES Augstā pārstāve Turkmenistānas galvaspilsētā Ašgabatā parakstīja līgumu par ES delegācijas izveidi. Tāpat Biškekā tika parakstīts ES un Kirgizstānas Paplašināto partnerattiecību un Sadarbības līgums.

Jāatgādina, ka Eiropas Komisija partnerattiecību paplašināšanas stratēģiju ar Centrālāzijas valstīm apstiprināja jau šā gada maijā, un domājams, ka tā liecina par Eiropas Savienības ieinteresētību ar šo reģionu attīstīt sadarbību.

Kāpēc vispār Eiropas Savienībai ir nepieciešams Centrālāzijas reģions? Un vai šim reģionam esam nepieciešami mēs?