Zinātnieki identificējuši senākās cilvēka atliekas ārpus Āfrikas (4)

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, galvaskauss ir vismaz 210 tūkstošus gadu sens, tātad 16 tūkstošus gadu senāks par augšžokļa kaulu, kas pagājušajā gadā tika atrasts Izraēlā. Galvaskausa fragments parāda, ka cilvēki no Āfrikas emigrēja daudz agrāk, nekā uzskatīts iepriekš.

Pati galvaskausa fragmenta fosilija patiesībā tika atrasta jau pirms vairākiem desmitiem gadu. Arheologi to izraka 20. gadsimta 70. gados Apidima alā Peloponēsas dienvidos, Grieķijā, un līdz šim tā glabājās Atēnu Universitātes muzejā.

“Tam netika pievērsta pārāk liela uzmanība,” teica fosilijas pētniece Katrīna Harvati.

Lai noskaidrotu fosilijas vecumu, zinātnieki izanalizēja tajā atrodamās kaula daļiņas. Lai identificētu, kādai sugai tās pieder, zinātnieki kaula daļiņas salīdzināja ar zināmo sugu galvaskausu virtuālo rekonstrukciju.

Pētnieki atklāja, ka pierādījumi par to, ka cilvēks jau tik sen emigrēja no Āfrikas un sasniedza Grieķiju, bija pamatīgs pārsteigums. Tiesa, skatoties objektīvi, nekādam pārsteigumam par to nevajadzētu būt.

Tagad zinātniekus nodarbina jautājums par to, kas ar šiem cilvēkiem notika un vai neandertālieši tos iznīcināja.

Neskatoties uz pārliecinošajiem pierādījumiem, daži zinātnieki izturas skeptiski pret šo atklājumu.

Kā paziņoja fosiliju pētnieks Vorens Šarps, fosilijas 210 tūkstošus gadu lielo vecumu nebalsta īpaši nopietni dati.