/nginx/o/2019/07/12/12356264t1h8747.jpg)
Mežā nogāžas koks; nav svarīgi, vai to kāds ir redzējis vai nē, kokam viens pīpis. Atsitoties pret zemi, tas nepieredzēja nedz bailes vai dusmas, nedz atvieglojumu vai skumjas. Kokiem, tāpat kā citiem augiem, vispār nav nekādu jūtu. To, ka apziņa un emocijas piemīt tikai dzīvniekiem, nupat kā apstiprinājuši zinātnieki.
Ideja par to, ka augiem varētu būt zināma līmeņa apziņas atblāzma, pirmo reizi radās 20. gadsimta sākumā, kad tika izveidota tāda disciplīna kā “augu neirobioloģija”. Tās pamatā bija doma, ka daži augu uzvedības aspekti līdzinās dzīvnieku uzvedībai. Lai arī augiem trūkst smadzeņu, elektrisko signālu kustība to kātos un lapās, reaģējot uz kairinājumu, varētu liecināt par zināmas pakāpes apziņu.
Tomēr, kā tagad noskaidrojuši pētnieki, augu bioloģija ir sarežģīta un fascinējoša, tomēr tā no dzīvnieku bioloģijas atšķiras tik ļoti, ka tā saucamie “pierādījumi par augu inteliģenci” ir aizraujoši, tomēr nepārliecinoši.
Dzīvniekiem neirobioloģija attiecas uz bioloģisko mehānismu, kur nervu sistēma regulē uzvedību. Miljoniem gadu laikā dažādu dzīvnieku sugu smadzenes ir attīstījušās, lai izrādītu uzvedību, ko mēs saprotam kā inteliģentu. Šī uzvedība sevī iekļauj problēmu risināšanas spēju, prasmi darboties ar rīkiem un pašapziņu.
2006. gada sākumā daži zinātnieki paziņoja, ka augiem piemīt neironiem līdzīgas šūnas, kas, mijiedarbojoties ar hormoniem un neirotransmiteriem, rada augu nervu sistēmu, kas ir analoga dzīvnieku nervu sistēmai.
“Viņi pat apgalvoja, ka augiem saknēs ir smadzenēm līdzīgi vadības centri,” izdevumam “Live Science” komentēja pētījuma autors Linkolns Taizs.
Šāda perspektīva varētu darboties, ja mēs vienkāršojam komplekso smadzeņu darbības procesu līdz virknei elektrisko impulsu. Šūnas augos savā starpā arī komunicē ar elektrisko signālu palīdzību, tomēr šis process augos ir tikai ļoti virspusēji līdzīgs sarežģītajiem procesiem dzīvnieku smadzenēs, kas ir kaut kas vairāk par šūnu kopumu, kuras komunicē ar elektrisko signālu palīdzību.
“Lai izveidotos apziņa, smadzenēm jāsasniedz noteikts sarežģītības un ietilpības slieksnis,” piebilda Taizs.
Kāpēc augiem vispār būtu vajadzīga apziņa? Tie nespēj aizbēgt no briesmām, tāpēc procesu attīstība, kas ļautu augiem just bailes un sāpes, būtu ļoti bezjēdzīga evolucionārā stratēģija.
Pētījums pilnā apmērā lasāms zinātniskajā žurnālā “Trends in Plant Science”.
