Četri vadoši ASV senatori no Republikāņu un Demokrātu partijām piektdien aicināja prezidentu Donaldu Trampu noteikt sankcijas Turcijai, kas sākusi saņemt no Krievijas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "S-400".
ASV senatori aicina Trampu noteikt sankcijas Turcijai saistībā ar "S-400" iegādi (1)
"Uz spēcīga abu partiju pamata Kongress ir licis saprast, ka jābūt sekām par [Turcijas] prezidenta [Redžepa Tajipa] Erdoana kļūmīgo "S-400" iegādi, kas ir satraucošs signāls par stratēģisku saistīšanos ar [Vladimira] Putina Krieviju un draudu [iznīcinātāju] "F-35" programmai," rakstīja senatori.
"Tā rezultātā mēs aicinām prezidentu Trampu pilnīgi īstenot sankcijas, ko pieprasa likums," teikts senatoru vēstulē.
Senatori tomēr uzstāja, ka "Turcija ir svarīga NATO dalībvalsts un mēs ceram, ka stratēģiskās attiecības starp Savienotajām Valstīm un Turciju pārvarēs šo šķērsli."
Aicinājumu izteica Senāta Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs republikānis Džims Inhofs, šīs komitejas loceklis demokrāts Džeks Rīds, Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs republikānis Džims Rišs un šīs komitejas loceklis demokrāts Bobs Menendess.
Jau ziņots, ka Krievija piektdien sāka piegādāt Turcijai pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "S-400". "S-400" "pirmā aprīkojuma grupa" nogādāta gaisa spēku bāzē netālu no Ankaras, paziņoja Turcijas Aizsardzības ministrija.
ASV vērtējumā, Krievijas raķešu sistēma apdraud "F-35" darbību, tādēļ Turcija nevar iegūt abas militārās tehnoloģijas.
Sankcijas būtu jauns zemākais punkts abu NATO sabiedroto attiecībās, kas pēdējā laikā kļūst arvien saspīlētākas. Pērn ASV noteica sankcijas pret Turciju saistībā ar amerikāņu garīdznieka aizturēšanu, kā rezultātā saruka Turcijas valūtas vērtība.
Darījums ar Krieviju ir pirmā reize, kad Krievijas tehnoloģijas iepērk kāda NATO dalībvalsts. Tas ir raisījis bažas, ka Turcija arvien vairāk tuvojas Krievijas ietekmes sfērai.
Neoficiāli izskanējis, ka "S-400" piegādes darījuma summa pārsniedz divus miljardus ASV dolāru (1,8 miljardus eiro).
Turcija ir atteikusies pakļauties ASV spiedienam, uzstājot, ka aizsardzības iepirkumu izvēle ir nacionālās suverenitātes jautājums.