Jaunzēlandē noticis pirmais ieroču atpirkšanas pasākums

Strēlnieku ieroči

FOTO: Agnese Gulbe / LETA

Jaunzēlandē sestdien noticis pirmais šaujamieroču atpirkšanas pasākums, valdībai cenšoties atbrīvot valsti no pusautomātiskiem šaujamieročiem, kas līdzīgi Kraistčērčas mošeju slaktiņā izmantotajiem.

Policija paziņoja, ka pasākumā Kraistčērčā no 168 īpašniekiem atpirkti 224 aizliegti šaujamieroči un 217 to detaļas un aksesuāri. Īpašniekiem kompensācijā kopumā izmaksāti 433 682 Jaunzēlandes dolāri (257 tūkstoši eiro).

Kenterberijas apgabala policijas komandieris Maiks Džonsons sacīja, ka šaujamieroču īpašnieku attieksme bijusi izcila un viņi "patiešām iesaistījušies procesā".

Šis bija pirmais no tuvāko mēnešu laikā visā valstī plānotajiem 258 ieroču atpirkšanas pasākumiem.

Šaujamieroču īpašniekiem līdz 20.decembrim ir iespēja saskaņā ar amnestijas līgumu nodot varasiestādēm nelegālos šaujamieročus.

Jau vēstīts, ka Jaunzēlandes parlaments aprīlī apstiprināja likumprojektu par šaujamieroču aprites ierobežošanu, tostarp aizliedz militārus pusautomātiskos šaujamieročus, ar kuriem var šaut kārtās ar liela kalibra lodēm.

Pēc amnestijas perioda beigām par aizliegtu šaujamieroču glabāšanu draudēs līdz pieciem gadiem ilgs cietumsods.

Premjerministre Džasinda Ārderna pēc martā notikušajiem uzbrukumiem divām mošejām, kuros labējais ekstrēmists nošāva 51 cilvēku, solīja ierobežot šaujamieroču pieejamību valstī.

Labējais ekstrēmists, Austrālijas pilsonis Brentons Tarants Kraistčērčā lūgšanu laikā sarīkoja apšaudes divās mošejās, nogalinot 51 cilvēku. Viņš izmantoja piecus ieročus, tostarp divus militāros pusautomātus.

Uz augšu