Kariņš aizstāv Vāciju pret Trampa kritiku par nepietiekamiem aizsardzības izdevumiem

Vašingtonā piedaloties domnīcas "Atlantijas padome"( "The Atlantic Council") rīkotajā publiskajā diskusijā "ASV un Latvijas attiecības Eiropas pārmaiņu laikā", Kariņš uzsvēris, ka, spriežot par Vācijas aizsardzības izdevumiem, jāņem vērā šīs valsts negatīvā vēsturiskā pieredze, esot militārai lielvarai, vēsta "Atlantijas padomes" interneta vietne.

Lai gan citās Eiropas valstīs un ASV emocijas saistībā ar Otro pasaules karu vairs nav tik spēcīgas, "Vācijā vēsturiskā atmiņa ir daudz aktīvāka", īpaši starp politiķiem, kas joprojām šaubās par militāro izdevumu palielināšanas nepieciešamību, norādījis Latvijas valdības vadītājs.

Viņš noraidījis kritiku, ka Vācija izmanto ASV sniegto militāro aizsardzību, pati negribot par to maksāt, un uzsvēris, ka Berlīne "tērē ļoti daudz naudas attīstības palīdzībai". "Vācieši noteikti nav negribīgi naudas tērētāji," sacījis Latvijas premjers. "Taču negatīvā attieksme pret militāro varenību Vācijā ir attaisnojošs iemesls būt piesardzīgiem attiecībā uz militāro spēju attīstīšanu," piebildis Kariņš.

Premjers sacījis, ka Latvija koncentrējas uz militāro un civilo spēju vairošanu, lai atturētu iespējamo Krievijas uzbrukumu. Lai gan Latvijā ir izvietoti Kanādas, ASV un citu NATO valstu karavīri, viņš atzinis, ka ka ar to varētu būt nepietiekami, lai atvairītu lielu konvencionālo spēku uzbrukumu no Krievijas. Latvija izvēlējusies "dzeloņcūkas" stratēģiju, lai iespējamais Krievijas militārais iebrukums tai nodarītu pēc iespējas lielākus zaudējumus, nolūkā likt Maskavai apdomāties un saprast, ka Latvijas teritorijas militāra ieņemšana nebūs tā vērta, norādījis Kariņš.

Kamēr Latvija atvēl aizsardzībai NATO ieteiktos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Vācija tikai 2024.gadā plāno sasniegt 1,5% līmeni. "Godīgi sakot, Vācija nemaksā taisnīgu daļu," aprīlī sacīja Tramps.

Kariņš uzturas vizītē ASV no 9. līdz 15. jūlijam.