Lūk, ko nozīmē tas, ka Irāna virs 4,5% paaugstinājusi urāna bagātināšanas līmeni

FOTO: AP/Scanpix

Irāna nupat kā paziņoja, ka urāna bagātināšanas līmeni tā paaugstinājusi līdz 4,5%, kas krietni pārsniedz 3,67% limitu, kas tika noteikts 2015. gada kodolvienošanās dokumentos. Šis gājiens sekoja pēc tam, kad ASV vienpusēji izstājās no vienošanās un noteica Irānai sankcijas.

Zināmā mērā šim jautājumam ir vienkārša, ar ķīmiju saistīta atbilde. Kā savā mājaslapā skaidro ASV Kodolenerģētikas regulēšanas komisija, urāns ir sastopams dažādās formās jeb izotopos. Tiem visiem ir vienāds protonu skaits (92), bet dažāds neitronu skaits. Dabā visplašāk sastopamais izotops ir urāns-238, kuram ir 146 neitroni. Uz Zemes šis izotops ir 99,3% no visa dabiskas izcelsmes urāna.

Tomēr kodolreaktoros vai atombumbās šāda veida urāns nav visai derīgs, jo urāna-238 blīvums neļauj veidoties dalīšanās reakcijai.

Otrais sastopamākais izotops ir urāns-235, kas veido 0,7% no visa dabiskā urāna un satur 143 neitronus. Šis izotops ir labvēlīgs, lai sāktos kodola dalīšanās ķēdes reakcija. Kodolu dalīšanās ķēdes reakcija nozīmē, ka urāna atomu kodols sadalās mazākos kodolos, atbrīvojot neitronus. Šie neitroni savukārt izraisa citu kodolu dalīšanos, atbrīvojot vēl vairāk neitronu. Rezultātā rodas liels daudzums enerģijas.

Urāna bagātināšana ir process, kad no urāna parauga tiek aizvākti urāna-238 atomi, lai tajā būtu lielāka urāna-235 proporcija. Urāns, kas ir bagātināts līdz 3,67%, nozīmē, ka tajā ir 3,67% urāna-235 un tā tālāk.

Vai tas, ka Irāna paaugstinājusi urāna bagātināšanas slieksni līdz 4,5%, nozīmē, ka tā ir nonākusi solīti tuvāk kodolieroču arsenālam?

Nepavisam.

Kā rakstīts izdevumā “Associated Press”, 4,5% augsts līmenis ir pietiekams, lai darbinātu tās atomreaktoru Bušehrā, tomēr ir tālu no vajadzīgajiem 90%, lai varētu radīt atombumbu. Turklāt urāna bagātināšana līdz 90% ir tehniski ļoti sarežģīta. Lai to izdarītu, ir nepieciešama ēka, kurā jādarbina ļoti sarežģītas centrifūgas.

Centrifūgas ir plaši sastopams rīks laboratorijās, kas griež uz riņķi materiāla daļiņas, liekot smagajām daļiņām nodalīties no vieglajām. Tiesa, parastā laboratorijas centrifūga nav ne tuvu tik spēcīga, lai varētu urānu-235 atdalīt no urāna-238, jo abi šie izotopi ir gandrīz ar vienādu masu.

Kā iepriekš rakstīja izdevums “Live Science”, valstij, kura vēlas bagātināt urānu, tas vispirms jātransformē gāzveida stāvoklī.

Pēc tam milzīgās industriālajās centrifūgās ir ļoti lielā ātrumā jāgriež, lai izraisītu divu izotopu atdalīšanos. Lai ekstrahētu 62 kilogramus urāna-235, kas bija vajadzīgs, lai radītu atombumbu, kādu ASV 1945. gadā uzmeta Hirosimai, ASV iztērēja 10% no kopējās valsts energoapgādes. Urāna gabals svēra gandrīz 4 tonnas, un bija vajadzīgi 20 tūkstoši cilvēku, un milzīga fabrika, lai radītu šo spridzekli.

Nav iespējams, ka Irāna varētu bagātināt urānu līdz atombumbai nepieciešamajam līmenim. Tomēr, lai arī 4,5% ir nepietiekams līmenis, tas ir simbolisks drauds Amerikai. Pirms tam Irāna ir draudējusi urāna bagātināšanas slieksni paaugstināt līdz 20%, kas, lai arī ir ievērojami vairāk, tomēr joprojām nepietiekami priekš atombumbas.

Jautājums tagad ir viens: vai abpusēja kodolvienošanās līguma laušana pastiprinās jau tā esošo spriedzi starp ASV un Irānu.

Uz augšu