Valdība atbalsta administratīvo sodu politikas izmaiņas par pārkāpumiem ar personu apliecinošiem dokumentiem

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vada Ministru kabineta sēdi.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vada Ministru kabineta sēdi. Foto: Paula Čurkste/LETA

Valdība otrdien atbalstīja administratīvo sodu politikas izmaiņas par pārkāpumiem ar personu apliecinošiem dokumentiem.

Iekšlietu ministrijas sagatavotajos grozījumos "Personu apliecinošu dokumentu likumā" ietverts regulējums par personu administratīvo atbildību personu apliecinošu dokumentu jomā, ņemot vērā to, ka 2020.gada 1.janvārī stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums un zaudēs spēku Administratīvo pārkāpumu kodekss. Likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Saskaņā ar jauno likumprojektu par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta piemēros brīdinājumu vai naudas sodu līdz 35 eiro. Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss par šādu pārkāpumu paredz līdz 35 eiro.

Par personu apliecinoša dokumenta bojāšanu vai tiesību aktos neparedzētu atzīmju vai sākotnējā satura izmaiņu izdarīšanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 35 eiro. Patlaban kodekss minēto naudas sodu paredz tikai par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu.

Likumprojekts arī paredz, ka par lietošanai nederīga personu apliecinoša dokumenta nenodošanu, saņemot jaunu personu apliecinošu dokumentu, varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 35 eiro. Kodeksā par šādu pārkāpumu atbildība patlaban nav paredzēta.

Par personu apliecinoša dokumenta pazaudēšanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 eiro. Patlaban kodekss par šādu pārkāpumu paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 35 eiro.

Par personu apliecinoša dokumenta atņemšanu, nodošanu vai pieņemšanu ķīlā varēs piemērot naudas sodu fiziskajai personai no 15 līdz 150 eiro, bet juridiskajai personai - no 15 līdz 500 eiro. Patlaban kodekss paredz naudas sodu no 70 līdz 140 eiro par personu apliecinoša dokumenta nelikumīgu atņemšanu, kā arī par personu apliecinoša dokumenta pieņemšanu ķīlā.

Iekšlietu ministrija norāda, ka Latvijā ir aptuveni 54 000 15 gadu vecumu sasniegušie Latvijas pilsoņi un Latvijas nepilsoņi, kuriem nav derīgu personu apliecinošu dokumentu, un lielākai daļai no tām personu apliecinošs dokuments nav derīgs ilgāk par mēnesi. Vidēji ik gadu tiek noformēti vairāk nekā 3000 protokolu par personu apliecinoša dokumenta pazaudēšanu.

Tāpat ik gadu tiek konstatēti gadījumi, kad personu apliecinošs dokuments ir bojāts, tiek atņemts vai pieņemts ķīlā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu