Ar īpašu plānu cer veicināt Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām un mazināt to radītos zaudējumus

Klimata pārmaiņas. Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Līdz 2030.gadam plānots realizēt vairākus desmitus pasākumu, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties klimata pārmaiņām un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus, to paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam.

Plānu šodien atbalstīja arī valdība. Tas paredz 89 veicamos pasākumus, tostarp, piemēram, inženierkomunikāciju sistēmas un infrastruktūras nodrošināšanu un pielāgošanu klimata ekstrēmiem, zaļās infrastruktūras izmantošanas veicināšanu un sagaidāmo klimata pārmaiņu prognožu un risku mazināšanas risinājumu integrēšanu teritorijas attīstības plānošanā un nozaru politikā.

Kā norāda VARAM, šobrīd klimata pārmaiņas pasaulē, tostarp arī Latvijā, ir visstraujākās meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra dažās desmitgadēs jau ir paaugstinājusies par 0,7 grādiem pēc Celsija skalas, un tiek prognozēts, ka līdz gadsimta beigām tā palielināsies par vidēji 3,5 līdz 5,5 grādiem.

"Sagaidāms ievērojams vasaras dienu un tropisko nakšu skaita pieaugums, pieaugs veģetācijas perioda ilgums, bet sala dienu skaits samazināsies. Latvijā biežāk sastapsimies ar karstuma un sausuma viļņiem, kas ietekmēs ne tikai iedzīvotāju veselību un drošību, bet arī lielu daļu tautsaimniecības sektoru un, protams, arī Latvijas dabu," norāda VARAM, piebilstot, ka vienlaikus palielināsies arī kopējais nokrišņu daudzums un biežāk būs novērojami ekstremāli laikapstākļi.

Latvijā identificētie nozīmīgākie riski ir sezonu, tai skaitā, veģetācijas perioda, izmaiņas - ugunsgrēki, kaitēkļu un patogēnu savairošanās, koku slimības, vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana, elpošanas sistēmu slimību izplatība, infekcijas slimības, karstuma dūrieni un citi.

Līdz ar to plānā kopumā ir noteikts pielāgošanās klimata pārmaiņām virsmērķis, pieci stratēģiskie mērķi, 14 rīcības virzieni un 89 veicamie pasākumi.

Plāna virsmērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu.

Savukārt stratēģiskie mērķi ir panākt, lai cilvēku dzīvība, veselība un labklājība, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālās piederības, ir pasargāta no klimata pārmaiņu nelabvēlīgas ietekmes, kā arī, lai tautsaimniecība spēj pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm. Mērķis ir arī panākt, lai infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota atbilstoši iespējamiem klimata riskiem, kā arī, lai tiek izmantotas klimata pārmaiņu sniegtās iespējas.

Tāpat mērķis ir panākt, lai Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām - mazināta, kā arī, lai ir nodrošināta zinātniskajā argumentācijā balstīta informācija, tai skaitā monitorings un prognozes, kas veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanu nozaru politiku un teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kā arī sabiedrības informēšanu.

Plānā kopumā ir iekļauti 89 pasākumi, kas aptver gan cilvēku dzīvības, veselības un labklājības pasargāšanu no klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes, gan tautsaimniecības spējas pielāgoties veicināšana.

Dokumentā ietverti tādi pasākumi kā zaļās infrastruktūras izmantošana klimata risku ietekmes mazināšanai, inženierkomunikāciju sistēmas un infrastruktūras nodrošināšana un pielāgošana klimata ekstrēmiem, sagaidāmo klimata pārmaiņu prognožu un risku mazināšanas risinājumu integrēšana teritorijas attīstības plānošanā un nozaru politikā, kā arī uzskaitīti vairāki citi veicamie uzdevumi.

Plāna izstrādes pamatā ir Latvijas līdzšinējo klimata pārmaiņu analīze un klimata pārmaiņu scenāriji periodam līdz 2100.gadam, kā arī Latvijā veiktie klimata pārmaiņu ietekmju un risku izvērtējumi sešās jomās - būvniecībā un infrastruktūras plānošanā, civilajā aizsardzībā un katastrofas pārvaldīšanā, veselībā un labklājībā, bioloģiskajā daudzveidībā un ekosistēmu pakalpojumos, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī tūrismā un ainavu plānošanā.

Ministrija norāda, ka plāna īstenošanā būs nepieciešama plaša institūciju un arī sabiedrības iesaiste un sadarbība.

Plāna ieviešanas pasākumus un uzdevumus plānots īstenot, izmantojot gan valsts un pašvaldību budžeta finansējumu, gan piesaistot Eiropas Savienības un citu avotu finanšu līdzekļus, kā arī privāto kapitālu.

Vienlaikus VARAM norāda, ka nepieciešamais finansējuma apjoms noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms, ņemot vērā, ka šis ir ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments un klimata pārmaiņu prognozēs ir vērojama nenoteiktība, kā arī daudzu iesaistīto nozaru politika nav saplānota periodam pēc 2020.gada.

"Eiropas Komisija ir publicējusi priekšlikumus Eiropas Savienības daudzgadu finanšu budžetam 2021.-2027. gada periodam, kurā paredzēts klimata pārmaiņu aktivitātēm novirzīt 25% kopējā pieejamā finansējuma dažādos fondos. Lai arī daudzgadu budžets vēl nav apstiprināts un precīzi saplānots, jau šobrīd ir paredzams, ka klimata pasākumiem, tai skaitā, pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem finansējums būs pieejams," skaidroja VARAM.

Uz augšu