Eksperti: Krievijas aizsardzības nozari sākušas smacēt "lielu parādu paģiras"

FOTO: AP/Scanpix

20 triljoni rubļu jeb 267,25 miljardi eiro – tieši tik lielu summu pēdējās desmitgades laikā ir iztērējis Krievijas autokrāta Vladimira Putina režīms bruņojuma iegādei. Šā bruņojuma vidū ir dažādas virsskaņas kaujas galviņas, kā arī zemūdenes. Tomēr šie izdevumi ir atstājuši Krievijas aizsardzības sektoru “lielās parādu paģirās”, kas nu sākušas smacēt stratēģiski svarīgo nozari, vēsta aģentūra “Bloomberg”.

“Aizsardzības industrija, neraugoties uz fantastiskajiem naudas līdzekļiem un šķietami lielo finansējumu, patiesībā dzīvo no rokas mutē, un mums nav pietiekami daudz naudas, ko investēt vitāli jaunu tehnoloģiju izveidē,” mēneša sākumā aizsardzības forumā sacīja Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs.

“Mēs esam lūguši prezidentu attīrīt ar aizsardzības nozari saistīto kredītportfeli,” sacīja Borisovs un piebilda, ka kopējie parādi aizsardzības nozarē ir vairāk nekā divi triljoni rubļu (28,4 miljardi eiro), kas ir vairāk nekā industrijas kopējās gada izmaksas vai saņem ieņēmumos.

Daudzi kredīti aizsardzības nozarē ir paņemti pirms vairākiem gadiem, un tos vairs nav iespējams atmaksāt, norādījušas Krievijas amatpersonas un nozares speciālisti. Viņi norāda arī uz vadības kļūdām un neefektīvu vadību, kā arī valstij piederošo kompāniju lobiju. Tieši šīs kompānijas Krievijā galvenokārt arī ražo bruņojumu.

Pēc tam, kad 2017.-18. gadā Kremlis samazināja izdevumus vairākās jomās krītošo naftas cenu dēļ, problēmas Krievijas aizsardzības nozares finansēs ir kļuvušas daudz jūtamākas. Jāpiebilst, ka Krievijas ekonomikai naftas eksports ir ļoti svarīgs faktors.

“Šobrīd spridzeklim ir sākusies laika atskaite,” saka Krievijas Stratēģijas un tehnoloģiju analīzes centra vadītāja vietnieks Konstantīns Makjenko, kurš ir arī viens no aizsardzības industrijas konsultantiem.

Viņš norāda, ka viena no galvenajām problēmām, kas arī var radīt “zināmu bumbas sprādzienu”, ir tā, ka Krievija turpina nodrošināt milzīgus līdzekļus bruņojuma iegādei un ražošanai.

“Pēc tam, kad jaunās sistēmas nonāk ekspluatācijā, valdība pārtrauc tās finansēt. Līdz ar to aizsardzības sistēmu ražotājiem nākas aizņemties no komercbankām, izmantojot valsts garantijas, lai nosegtu izmaksas, kas rodas sistēmu izmantošanas laikā. Tomēr šiem aizdevumiem procentu likme ir aptuveni 10% gadā, līdz ar to – ieroču un aizsardzības sistēmu ražotājiem rodas milzīgi parādi,” saka Makjenko.

“Ar laiku būs arvien grūtāk tikt galā ar šiem aizņēmumiem, jo valdība arvien turpina veikt jaunus ieroču pasūtījumus. Tomēr jāatzīst, ka šādu pasūtījumu apjoms nedaudz samazinās,” saka galvenais “Oboronprom” analītiķis Antons Daņilovs-Daņilans, kura pārstāvētais uzņēmums ir viens no lielākajiem aizsardzības industrijā Krievijā.

Esošajā situācijā, kad aizsardzības nozares uzņēmumu parādi ir sākuši “spiest”, Daņilovs-Daņilans uzskata, ka pie vainas ir neprasmīga vadības politika.

“Daži uzņēmumi un amatpersonas neapdomīgi pārvērtē savas spējas. Citi nosaka pārāk zemas darījumu cenas vai arī nepareizas procentu likmes, kas arī noved pie parādsaistībām. Citi savukārt nav līdz galam aprēķinājuši, kādas būs patiesās aizsardzības sistēmu izmaksas,” norāda “Oboronrpom” analītiķis.

Pēdējā laikā aizsardzības nozare ir saskārusies vēl ar citām problēmām. Ir kļuvis zināms, ka lielas problēmas sagādā maksājumu kavēšanās par eksporta pasūtījumiem, un tas noticis uzņēmumu bailēs no ASV sankcijām, kas var tikt noteiktas Krievijā ražoto ieroču pircējiem.

Viena no iespējām, kas tiek uzskatīta par izeju no radušās situācijas, ir lūgšana valdībai norakstīt parādus. Avoti Krievijas valdībā norādījuši, ka Kremļa gaiteņos aktīvi tiek runāts par parādu norakstīšanu 200 miljardu rubļu (2,8 miljardu eiro) apmērā. Šādi kompānijas tiktu atbrīvotas “no bezcerīgākajiem parādiem”, ar kuriem aizsardzības nozares uzņēmumi nevarētu tikt galā. Paredzams, ka parādus pārņems kāda Krievijas valsts pārvaldīta banka.

Krievijas Finanšu ministrijas pārstāvji pagājušajā nedēļā noraidīja vicepremjera Borisova aicinājumu norakstīt parādus 600 – 700 miljardu rubļu (8,5 – 9,9 miljardu eiro) apmērā. Viņš apgalvoja, ka tieši šādas summas norakstīšana ļautu aizsardzības nozarei atkal funkcionēt normāli.

Paradoksāli, bet lielākie aizdevēji aizsardzības nozares uzņēmumiem ir neviens cits kā valsts kontrolētās bankas, kā “Sberbank” un “VTB Bank”. Respektīvi – uzņēmumi pilda valsts pasūtījumu, ražojot militāro tehniku, taču izmaksas viņiem ir jāsedz no savas kabatas, tādējādi – nepieciešams ņemt aizdevumu komercbankās, no kurām vairākas ir valstij piederošas.

2016. gadā Krievijas valdība jau iztērēja aptuveni 800 miljardus rubļu (11,3 miljardus eiro), lai attīrītu atsevišķu militārās industrijas uzņēmumu kredītportfeļus. Tieši 2016. gadā Krievijā tik reģistrētie lielākie militārie izdevumi pēdējo gadu laikā.

Tomēr valdības pārstāvji gan ieņem citu pozīciju, noraidot valsts atbildību pieaugošajos parādos.

“Aizņēmumus izsniedza komercbankas bez valdības iesaistes, tieši tādēļ pašlaik ir muļķīgi runāt par iespējamu parādu norakstīšanu,” paziņoja Finanšu ministrijas vadītājs Antons Siluanovs.

Uz augšu