Latvija piešķir patvērumu kādam Baltkrievijā vajātam Lukašenko kritizētājam

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko

FOTO: Reuters/ScanPix

Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā pretēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumam uzdevusi piešķirt patvēruma statusu Latvijā kādam uzņēmējam no Baltkrievijas, kurš kritizējis šīs valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums.

Valsts robežsardze pērn augustā saņēma Baltkrievijas pilsoņa iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.

Vīrietis lūdzis patvērumu Latvijā, jo Baltkrievijā pret viņu esot nepamatoti ierosināta politiski motivēta krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, apzinātu uzņēmuma nodokļa samazināšanu un nepatiesu ziņu iekļaušanu deklarācijā. Baltkrievijas varas iestādes esot izteikušas draudus vīrieša ģimenes locekļiem un draugiem, ja tie uzturēs kontaktus ar viņu.

Vīrietis Latvijas varasiestādēm apgalvojis, ka kopš 1988.gada ir sabiedriskās kustības "Baltkrievijas Tautas fronte", kas 1993.gadā tika reģistrēta kā politiskā partija BNF, aktīvists un kopš 2016.gada ir Neatkarīgas Radioelektronikas rūpniecības arodbiedrības loceklis. 2017.gada 17.februārī Minskā notika opozīcijas mītiņš, kurā piedalījās BNF, arodbiedrības un sabiedriskās organizācijas "Runā taisnību" biedri.

Vīrietis Latvijas iestādēm skaidrojis, ka pirms mītiņa dalībniekiem bija izdalīti plakāti baltā, sarkanā un melnā krāsā, līdz ar to milicija domājusi, ka tos dala anarhisti. Rezultātā seši cilvēki tika aizturēti, tostarp divi arodbiedrības dalībnieki, no kuriem viens bijis minētais patvēruma lūdzējs. Personas iesēdinātas milicijas vienības "Omon" autobusā, kur tās esot sistas un tad aizvestas uz milicijas iecirkni. Iecirknī paņemti pirkstu nospiedumi un noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli. Procedūru beidzot, vīrieti esot atbrīvojuši, norādot, ka viņš tiks informēts par nepieciešamību atkārtoti ierasties milicijas iecirknī vai tiesā.

Dažas dienas vēlāk kādas tiesībsargājošās iestādes darbinieks esot piezvanījis vīrieša darba vietas direktoram un brīdinājis, ka gadījumā, ja patvēruma lūdzējs netiks atlaists, gan direktoram, gan kompānijai būšot problēmas. Tajā pašā dienā vīrieša darbavietā ieradušies tiesībsargājošās iestādes pārstāvji, kuri nesakcionēti esot veikuši kratīšanu viņa kabinetā un bez protokola sastādīšanas izņēmuši datora zibatmiņu un divas grāmatas par vecticību, vienu no kurām viņš bija kopā ar līdzautoru izdevis Lietuvā.

Vīrietis Latvijas varasiestādēm apgalvojis, ka viņu piespieda aiziet no darba, pēc kā viņš pa pastu saņēmis pavēsti, ka 2017.gada februāra beigās viņam jāierodas Valsts drošības komitejā (VDK). Vīrietis sapratis, ka ierašanās gadījumā viņu aizturēs.

Vīrietis Latvijas iestādēm apgalvojis, ka sācis uztraukties par savu biznesu Latvijā, jo viņam varēja ierobežot izceļošanu no Baltkrievijas un iespēju kopumā ceļot uz citām valstīm. Tāpat viņam esot bijis svarīgi atrast pastāvīgu darbu un ienākumu avotu ārzemēs, kā arī dzīvot civilizētā valstī.

Vīrietis Latvijas iestādes informējis, ka no 2010. līdz 2017.gada februārim viņš Baltkrievijā bija uzņēmuma ģenerāldirektora vietnieks komerciālajos jautājumos, kura darba pienākumos ietilpa līgumu sagatavošana un preču realizācija Baltkrievijā. Savukārt 2011.gada janvārī vīrietis Latvijā reģistrēja ģimenes uzņēmumu. Ņemot vērā Latvijas biznesa perspektīvu un to, ka Baltkrievijas likumdošana nepieļauj iespēju strādāt vienlaicīgi gan Baltkrievijā, gan ārzemēs, vīrietis nolēmis uzrakstīt atlūgumu un attīstīt savu uzņēmumu Latvijā.

PMLP šogad februārī vīrietim atteica piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu Latvijā un viņš nolēma vērsties tiesā. Vīrietis tiesai apgalvoja, ka izcelsmes valstī viņš tiek vajāts, pret viņu ir nepamatoti sākts kriminālprocess. Vajāšana esot politiski motivēta un pamatota gan ar pieteicēja aktīvo politisko darbību, gan arī ar pieteicēja reliģiskiem uzskatiem un aktīvo darbību, aizstāvot vecticībnieku tiesības Baltkrievijā.

Latvijas tiesa konstatējusi, ka vīrietis ir saņēmis pavēsti par ierašanos uz nopratināšanu saistībā ar krimināllietu par Baltkrievijas prezidenta apvainošanu un varas pārstāvja apvainošanu. "Tādējādi tiesa atzīst, ka pieteicēja kriminālvajāšanai saistībā ar Baltkrievijas prezidenta vai varas pārstāvja apvainošanu vairs nav tikai varbūtības raksturs. Tiesa secina, ka, ņemot vērā pieteicēja aktīvo politisko darbību, pieteicējam šobrīd pastāv reāls risks tikt notiesātam par Baltkrievijas prezidenta vai varas pārstāvja apvainošanu," teikts spriedumā.

Tiesa atzina, ka kriminālatbildība par prezidenta vai cita varas pārstāvja apvainošanu Latvijā kā demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemama. Tiesas ieskatā, lietā nav konstatējami apstākļi, kas liecinātu par to, ka vīrietis atstājis savu izcelsmes valsti vienīgi tādēļ, lai izvairītos no soda sakarā ar viņam uzrādīto apsūdzību.

No lietas materiāliem tiesa konstatējusi, ka vīrietis legāli un netraucēti izceļoja no Baltkrievijas un Latvijā ieceļoja vēl pirms kriminālvajāšanas sākšanas. Vīrietis ieceļoja Latvijā 2017.gada maijā, bet lēmums par pieteicēja apcietināšanu tika pieņemts jūnijā, savukārt 2018.gada aprīlī Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes viņu izsludināja starptautiskajā meklēšanā, un tikai 2018.gada jūnijā Baltkrievijas ģenerālprokuratūra lūdza Latvijas ģenerālprokuratūrai viņu izdot. "Tādējādi nav pamata secināt, ka pieteicējs ir atstājis savu izcelsmes valsti vienīgi tādēļ, lai izvairītos no soda par viņam inkriminētu noziegumu. Līdz ar to neizpildās tiesību normā paredzētais izslēdzošais nosacījums, kas neļautu piešķirt pieteicējam alternatīvo statusu," teikts spriedumā.

Tiesa uzdeva PMLP viena mēneša laikā pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu baltkrievam. Spriedums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka šogad jūnija beigās tiesa pretēji PMLP lēmumam uzdevusi piešķirt patvēruma statusu Latvijā kādam uzņēmējam no Krievijas. Vīrietis kādā Krievijas uzņēmumā bijis ģenerāldirektors un šīs kapitālsabiedrības īpašnieks un patiesā labuma guvējs bijis Konstantins Grigorišins. Pēc žurnāla "Forbes" informācijas, Grigorišina aktīvi novērtēti ap 1,6 miljardiem dolāru, un bija aktīvi iesaistīts Krievijas un Ukrainas politikā.

Vīrietis Latvijas varasiestādēm arī apgalvojis, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja 2014.gadā pret viņu sāka kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas īpaši lielos apmēros. Viņam 2016.gadā kā drošības līdzeklis esot piemērots apcietinājums. Tāpat viņš esot izsludināts starptautiskajā meklēšanā.

Iesniegumā viņš apgalvojis, ka starp Grigorišinu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izcēlies konflikts, par kura cēloni viņš uzskata Grigorišina sadarbību ar Ukrainu, kas vērsta pret Krievijas interesēm, kā arī nevēlēšanos dalīties vai pilnīgi nodot savu kompāniju pārvaldi.

Vīrietis Latvijas iestādēm apgalvojis, ka ierodoties pie nodokļu inspektoriem, viņam esot pieprasīts sniegt nepatiesas liecības pret Grigorišinu.

Tiesa, atsaucoties uz starptautisko organizāciju ziņojumiem, secinājusi, ka turpinājušas pienākt ziņas par spīdzināšanu un cietsirdīgu apiešanos ieslodzījuma vietās visā Krievijā.

Tiesai nebija pamata secināt, ka vīrietis ir atstājis savu izcelsmes valsti vienīgi tādēļ, lai izvairītos no soda par viņam inkriminētu noziegumu. Līdz ar to neizpildās tiesību normā paredzētais izslēdzošais nosacījums, kas neļautu piešķirt pieteicējam alternatīvo statusu.

Uz augšu