Stoltenbergs nosaka Krievijai termiņu, kad jāatgriežas raķešu līgumā (21)

"Mums jāgatavojas pasaulei ar lielāku skaitu Krievijas raķešu," norāda Stoltenbergs. Viņš jau iepriekš izteicies, ka NATO gatavojas šādam scenārijam.

INF, kuru 1987.gadā parakstīja ASV un toreizējā Padomju Savienība, aizliedz no zemes palaižamās raķetes, kuru darbības rādiuss sasniedz 500 līdz 5500 kilometrus.

ASV februārī uz laiku apturēja dalību raķešu līgumā, apsūdzot Krieviju tā noteikumu pārkāpšanā. Krievija noliedza apsūdzības, tomēr atbildēja, apturot savu dalību līgumā un paziņojot par plāniem izveidot jaunas raķešu sistēmas.

ASV devušas Krievijai laiku līdz 2.augustam, lai pakļautos līguma prasībām, pretējā gadījumā draudot izstāties no INF.

Stoltenbergs intervijā raidorganizācijai BBC norādīja, ka Krievijas raķetes (kuras esot "acīmredzamā pretrunā ar līgumu", kā norāda NATO ģenerālsekretārs) spējot nest kodolgalviņas, esot viegli pārvadājamas un grūti pamanāmas, kā arī varot dažu minūšu laikā sasniegt Eiropas pilsētas.

"Tas ir nopietni," uzsver Stoltenbergs. "INF gadu desmitiem ilgi kalpojis kā bruņošanās kontroles stūrakmens, un tagad mēs redzam tā sairšanu."

Pagaidām neesot "nekādu pazīmju", ka Krievija grasās atgriezties pie INF, viņš sacīja.

"Tāpēc mums jāgatavojas pasaulei bez INF, bet ar lielāku skaitu Krievijas raķešu," skaidro Stoltenbergs.

Ja Krievija līdz 2.augustam neatsāks ievērot INF prasības, NATO reaģēšot "izsvērtā, ar aizsardzību saistītā" veidā. Tas varētu ietvert konvenciālo pretgaisa aizsardzību, jaunas militārās mācības un bruņoto spēku kaujas gatavības veicināšanu, kā arī jaunas bruņošanās kontroles iniciatīvas.

Stoltenbergs arī komentēja faktu, ka Krievija pagājušonedēļ piegādājusi "S-400" zenītraķešu kompleksus Turcijai. Turcija ir NATO dalībvalsts, taču pēdējā laikā satuvinājusies ar Krieviju, kas izraisījis spriedzi attiecībās ar ASV.

ASV trešdien paziņoja, ka darījums liedz Ankarai piedalīties iznīcinātāju F-35 programmā. Turcija šādu ASV lēmumu raksturojusi kā "netaisnīgu".

"Tā ir nozīmīga problēma - nopietnas domstarpības, kurās iesaistīti divi svarīgi sabiedrotie," norāda Stoltenbergs. NATO atbalsta centienus atrisināt šo strīdu, uzsvēra Stoltenbergs, vienlaikus paslavējot Turcijas lomu organizācijā.

Stoltenbergs arī uzslavēja NATO dalībvalstu centienus sasniegt izvirzīto mērķi - nacionālā aizsardzības budžeta paaugstināšanu līdz 2% no IKP.