Bordāns saskata iespēju sadarbībai ar Somiju specializētās tiesas izveidē Latvijā

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns

FOTO: Īriss Sviklis/LETA

Šodien ir likti pamati sekmīgai sadarbībai ar Somijas komerctiesu specializētās tiesas izveidē Latvijā, pēc vizītes Somijas galvaspilsētā Helsinkos ceturtdien pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Kā informēja ministra padomnieks Andris Vitenburgs, Bordāns Helsinkos apmeklēja Somijas komerctiesu, lai iepazītos ar šīs valsts pieredzi specializētas tiesas izveidē un tās darbībā. Somijas komerctiesas apmeklējuma laikā Bordāns tikās ar tiesnešiem, iepazinās ar specializētās tiesas darbu un to ietekmējošiem faktoriem sarežģītu lietu izskatīšanā, tostarp tiesas kapacitāti, tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanu un komerctiesas darba kvalitātes novērtēšanu.

Pēc Vitenburga paustā, runājot par komerctiesas izveides pirmsākumiem, Somijas tieslietu ministre Anna-Maja Henriksone atzina, ka pirms astoņiem gadiem viņa saskārās ar virkni iebildumu, galvenokārt no tiesnešu puses, par šādas specializētās tiesas izveidi. Neskatoties uz to, tiesa tikusi izveidota 2013. gadā un patlaban, pēc Vitenburga teiktā, tā pierādījusi savu lietderību un devusi pienesumu uzņēmējdarbības tiesiskās vides veicināšanā.

Helsinku vizītes laikā Bordāns ticis iepazīstināts arī ar Somijas ieslodzījuma vietu moderno infrastruktūru. Tieslietu ministrs ar amatpersonām apsprieda Somijas pieredzi sodu izpildes politikas īstenošanā, tostarp mūsdienu prasībām atbilstošas un drošas cietumu infrastruktūras nozīmi sekmīgas resocializācijas kontekstā un recidīva samazināšanā.

Vitenburgs informēja, ka piektdien, 19.jūlijā, Bordāns piedalīsies neformālajā Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kurā Somijas prezidentūra aicina tieslietu ministrus diskutēt par tiesiskuma stiprināšanu tieslietu jomā ES un nacionālo tiesu sistēmu efektivitāti, tiesisko sadarbību krimināltiesībās, sodu politiku un brīvības atņemšanai alternatīvu sodu izmantošanu, kā arī ES dalībvalstu sadarbību civiltiesību un komerctiesību jomas attīstībā.

Jau ziņots, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vadītā Tieslietu padome vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) paudusi kritisku redzējumu par Tieslietu ministrijas (TM) ieceri veidot specializētu ekonomisko lietu tiesu, kā arī par tās izveidi nobalsoja divi klātesošie padomes locekļi, bet pret bija deviņi locekļi.

Pēc padomes domām ministrijas ekonomisko lietu tiesas koncepcijā nav iekļauta ne problēmu cēloņi, ne seku adekvāta analīze. Ja kā problēma tiek norādīta ilgā tiesvedība krimināllietās, kas saistītas ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju, tad primāri ir jāapzina šo problēmu cēloņi, paudusi padome.

Vēstulē arī skaidrots, ka izstrādātajā koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja par to, ka specializācija varēs paātrināt lietu izskatīšanu un paaugstināt nolēmumu kvalitāti. Padome uzskata, ka jaunā specializētās tiesas koncepcija ir pretrunā un rada nekonsekvenci ar iepriekšējā tiesu reformā ieviesto tiesnešu un atsevišķu esošo tiesu specializācijas modeli. Padome norādījusi, ka pēctecības trūkums tieslietu sistēmas attīstības plānošanā neveicina tās stabilitāti un attīstību. Attiecīgi padome aicina TM atturēties no turpmākām radikālām, pretrunīgām reformām.

Tieslietu padome norādījusi vairākus iespējamos iemeslus koncepcijā norādītajām problēmām, piemēram, lietu izmeklēšanas kvalitāte, apsūdzības kvalitāte, kā arī Kriminālprocesa likuma neefektīvais regulējums. Savukārt civillietās - nekvalitatīvi prasības pieteikumi, nekvalitatīvs advokātu vai tiesnešu darbs.

Reaģējot uz šo vēstuli, Bordāns informējis Bičkoviču un Kariņu, ka Tieslietu padomes vārdā nosūtītajā vēstulē par ekonomisko lietu tiesas izveides koncepciju neesot pilnvērtīgi atspoguļoti visu padomes locekļu viedokļi un argumenti.

Bordāns uzskata, ka Tieslietu padomes priekšsēdētājs rīkojies pretēji likumā "Par tiesu varu" nostiprinātajam koleģialitātes principam Tieslietu padomes darbā - ar visiem padomes locekļiem nesaskaņoja un nosūtīja vēstuli, kurā tiekot pausts maldinošs priekšstats par Tieslietu padomes locekļu viedokļiem.

Faktiski Tieslietu padomes priekšsēdētāja vēstulē esot atspoguļots tikai sēdē pārstāvēto tiesnešu un ģenerālprokurora viedoklis, uzskata Bordāns. Vēstulē, pēc ministra paustā, neesot sniegtas norādes uz specializētas ekonomisko lietu tiesas izveidi atbalstošiem viedokļiem vai tajos paustajiem apsvērumiem.

Bordāns apgalvo, ka Tieslietu padomes 3.jūnija sēdē trīs no Tieslietu padomes locekļiem pauduši konceptuālu atbalstu specializētās tiesai - viņš pats kā tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, turklāt sēdē nav piedalījies vēl viens padomes loceklis - Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.

Vienpusēja viedokļa sniegšana valdībai un parlamentam rada risku vispusīgai svarīga jautājuma novērtēšanai un turpmākajai apspriešanai, Bičkovičam pārmet Bordāns. Pēc viņa vārdiem, koleģiālas institūcijas "vadītāja vienpersoniskā rīcība ir ne tikai neizprotama, bet demokrātiskā valstī nepieņemama".

Tieslietu ministrs apgalvo, ka ne padomes sēdes laikā, ne pēc tās, kā arī valdībai un parlamentam nosūtītajā vēstulē neesot sniegti konkrēti priekšlikumi TM konceptuālā ziņojumā identificēto problēmu risināšanai - esot tikai izteikts aicinājums izpildvarai un likumdevējam meklēt citus risinājumus.

Ministrs uzskata, ka identificētās problēmas risināšana prasa konceptuāli jaunu pieeju, jo līdz šim nav gūts apstiprinājums, ka problēmas ar sarežģīto un specifisko lietu ieilgušo izskatīšanu varētu tikt atrisināta esošā regulējuma ietvaros.

Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka līdz šim īstenoto reformu rezultātā, kuru īstenošanai Tieslietu padome paudusi atbalstu, tiesu sistēma kopumā spēj nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, tomēr tieši sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ievelkas, ietekmējot gan uzņēmējdarbības vidi, gan arī sabiedrības tiesības uz kvalitatīvu lietu izskatīšanu.

Uz augšu