Kopš 2003. gada amatā esošais MIDD priekšnieks pienākumus varēs pildīt vēl piecus gadus

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks Indulis Krēķis
Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks Indulis Krēķis Foto: Edijs Pālens/LETA

​Kopš 2003.gada amatā esošais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) priekšnieks Indulis Krēķis dienesta vadītāja pienākumus varēs pildīt vēl gandrīz piecus gadus, noskaidroja aģentūra LETA.

Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins aģentūrai LETA skaidroja, ka Krēķi MIDD priekšnieka amatā valdība iecēla 2003. gada 19. februārī. Līdz pat 2019. gada sākumam likums nenoteica viņam konkrētu amatu pilnvaru termiņu un viņa apstiprināšanai nebija vajadzīgs atsevišķs valdības lēmums. Līdzšinējie aizsardzības ministri ar Krēķa darbu novērtēja pozitīvi un viņš varēja turpināt pildīt savus pienākumus.

Galkins skaidroja, ka šogad 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā, kas nosaka, ka MIDD priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Grozījumiem arī bija pārejas noteikumi, līdz ar to piecu gadu termiņu pilnvaru termiņš Krēķim tiek skaitīts no šī gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka amatā viņš varēs atrasties līdz 2024. gadam. Likums gan neliedz šo termiņu pagarināt vēl uz pieciem gadiem.

MIDD ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde.

MIDD iegūst un nodrošina Aizsardzības ministriju, tās padotībā esošās iestādes, citas valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un to atbildīgās amatpersonas, kā arī Nacionālos bruņotos spēkus ar to darbībai nepieciešamo pretizlūkošanas un izlūkošanas informāciju.

Tāpat šis dienests atklāj un sadarbībā ar citām valsts drošības iestādēm novērš ārvalstu speciālo dienestu, kā arī organizāciju vai atsevišķu personu graujošo darbību Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos. Dienests arī veic pasākumus, lai aizsargātu valsts noslēpumu Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās iestādēs un bruņotajos spēkos.

Pārējās valsts drošības iestādes ir Valsts drošības dienests (VDD) un Satversmes aizsardzības birojs. Valdība šonedēļ atbalstīja VDD vadītāja Normunda Mežvieta palikšanu amatā uz otro piecu gadu termiņu. Saeima pagājušā gada martā nolēma iecelt pašreizējo SAB direktoru Jāni Maizīti šajā amatā uz vēl vienu piecu gadu pilnvaru termiņu.

Par MIDD darbību ir maz publiskas informācijas. MIDD atšķirībā no SAB un VDD pat daļu no sava gada pārskata nepublicē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu