/nginx/o/2019/04/02/11918277t1h9f86.jpg)
Eiropas Komisijas (EK) rosinātās prasības nedrīkst mazināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, Briselē pēc Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes diskusijām sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Viņš norādīja, ka, atbilstoši esošajiem nosacījumiem, lauksaimnieki ikdienā ievēro apjomīgu vides un klimata obligāto prasību kopumu. Jaunu prasību izpilde lauksaimniekiem nozīmēs izmaksu celšanos. "Tā kā EK paredzētais finansējums dalībvalstu starpā joprojām būtiski atšķiras, ES Kopējās lauksaimniecības politikas vides un klimata prasību kopumam ir jābūt samērīgam un pietiekami līdzsvarotam attiecībā pret dalībvalstīm piešķirto finansējumu, lai nemazinātu lauksaimnieku konkurētspēju vienotajā tirgū," sacīja Gerhards.
LETA jau ziņoja, ka 15.jūlijā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē turpinājās ministru diskusijas par nosacījumiem, kas regulēs Kopējo lauksaimniecības politiku no 2021. līdz 2027.gadam.
Gerharda ieskatā Latvija ilgstoši ir nostādīta nevienlīdzīgā situācijā, saņemot viszemākos tiešos maksājumus. Tādēļ ir būtiski ņemt vērā to, kā jaunās prasības ietekmēs Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju un kā līdz ar to viņi spēs konkurēt ar citu valstu lauksaimniekiem, kuriem ir ievērojami dāsnāks ES atbalsts. "Latvija var uzņemties tikai tādas saistības, kuras realitātē ir iespējams izpildīt. Tādēļ mūsu galvenais nosacījums ir - vides un klimata prasībām ir jābūt atbilstošām noteiktajam Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumam!" iepriekš uzsvēra zemkopības ministrs.
Tāpat ziņots, ka EK pērn 1.jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Atbilstoši EK priekšlikumam nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu.
Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES atbilstoši EK priekšlikumam būs 3,9%. Tiešmaksājumu apmērs nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. EK Latvijai paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu - līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā. ZM iepriekš informēja, ka tādējādi EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.
