Eksperts: Piesārņotās Krievijas naftas lietas izmeklēšanas versija šķiet aizdomīga

Nafta. Ilustratīvs attēls

FOTO: Reuters/ScanPix

Krievijas tiesībsargāšanas iestāžu izmeklēšanas versija lietā par naftas piesārņošanu naftasvadā "Družba", kurā aizdomās turētais Samaras uzņēmējs Romāns Ružečko šonedēļ aizturēts Lietuvā un lūdzis politisko patvērumu, šķiet visai aizdomīga, ziņu aģentūrai BNS atzinis analītiķis, bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs.

Viņš norādījis, ka informācija par apstākļiem, kādos naftasvadā "Družba", kas Krieviju savieno ar Eiropu, šopavasar piesārņoti pieci miljoni tonnu naftas, pašā Krievijā ir gaužām skopa.

Kā ziņots, Krievijas maģistrālo naftas vadu kompānija "Transņeftj" apgalvojusi, ka nafta apzināti piesārņota Samaras apgabalā. Krievijas izmeklētāji uzskata, ka nafta atšķaidīta ar hlororganiskiem piejaukumiem, lai slēptu tās izlaupīšanu. Šai lietā apcietināti četri cilvēki, vēl pieciem noteikts mājas arests, bet "Transņeftj" Samaras termināļa vadītājam Ružečko un bijušajam uzņēmumu grupas "Petroņeftj" patiesajam labuma guvējam Romānam Truševam Krievijā aizmuguriski noteikts apcietinājums un viņi izsludināti meklēšanā.

"Pirmkārt, neviens neko nesaprot. Ir oficiālā "Transneftj" un Krievijas tiesībsargājošo iestāžu versija, ka šī nelielā Samaras kompānija, kuru viņš vadīja, piesārņojusi piecus miljonus tonnu naftas cauruļvadā "Družba", bet mehānisms, kā tas noticis, netiek skaidrots," piektdien izteicies Milovs.

"Ir tikai īsi, skopi paziņojumi, ka viņi gribējuši noslēpt naftas izlaupīšanu un tādēļ iesūknējuši sistēmā piesārņotu naftu," viņš norādījis, piebilstot, ka Ružečko vadītais terminālis ir neliels naftas savākšanas centrs, kas pieņem naftu no mazām atradnēm un pēc tam tā nonāk naftasvadā.

"Nav skaidrs, kā tas tehniski būtu iespējams un kāda ir šīs operācijas būtība, no kurienes radusies šī piesārņotā nafta un cik tās ir bijis, jo tika piesārņots ļoti liels apjoms - pieci miljoni tonnu, bet tik neliela kompānija to nevarēja izdarīt," intervijā sacījis eksperts.

Pēc viņa teiktā, pat Krievijas naftas kompānijas "Rosneftj" pārstāvji apšauba versiju, par kuru "divās rindiņās" ziņojusi "Transneftj" un Krievijas valdība.

"Viņi neizskaidro tehnoloģiju, jo tas nešķiet reāli. Te reti kurš patiesi tic šai versijai. Visticamāk, šie cilvēki padarīti par grēkāžiem. Kāds aiz tā stāv. Šķiet, manā praksē tā ir pirmā reize, kad nesaprotu, kas tur noticis," atzinis Milovs.

Viņaprāt, varētu vēl pieņemt, ka Ružečko uzņēmums varēja iesūknēt dažus desmitus tūkstošu tonnu piesārņotas naftas, taču, lai piesārņotu piecus miljonus tonnu, būtu bijis vajadzīgs ļoti liels daudzums hlororganisko savienojumu.

Kā izteicies Krievijas enerģētikas eksperts, viņam šķiet dīvaini arī tas, ka Ružečko Lietuvai lūdzis politisko patvērumu.

"Nesaprotu, jo viņš nekad nav nodarbojies ne ar kādu politiku un netiek vajāts par šādu darbību," atzinis Milovs.

Pēc viņa vārdiem, nav šaubu, ka kompānijām "Transneftj" un "Rosneftj" ir zināma visa informācija par to, kas patiesībā notika naftasvadā, bet tās to slēpj, un tas vedina uzdot daudz jautājumu.

"Tās cietušas lielus zaudējumus desmitiem miljonu dolāru apmērā, un šādā situācijā tām nevajadzētu tā izturēties. Tām būtu jāsniedz sīks pārskats par to, kas tajā vainīgs, un jāpieprasa kompensācija," norādījis analītiķis. "No šejienes dzimst dažādas versijas, piemēram, ka tā varētu būt sabotāža pret Baltkrieviju."

Lietuvas amatpersonas piektdien apliecināja, ka Ružečko pirms divām dienām aizturēts Viļņā saskaņā ar Interpola aresta orderi un ceturtdien tiesa viņam noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu uz trim mēnešiem, bet pats Ružečko lūdzis politisko patvērumu Lietuvā.

Kā ziņots, aprīlī Baltkrievijas eksperti naftā, kas no Krievijas saņemta pa naftasvadu "Družba", konstatēja paaugstinātu hlororganisko piejaukumu līmeni, kas apdraud cauruļvadus un iekārtas; dažos paraugos tas pārsniedza normu vairāk nekā simt reižu. Tika pārtraukta naftas piegāde uz Baltkrieviju, Poliju, Ungāriju, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, bet Baltkrievija apturēja gaišo naftas produktu eksportu, tostarp uz Baltijas valstīm.

Tomēr nekvalitatīvā nafta nodarīja bojājumus iekārtām, un Baltkrievijas amatpersonas paziņoja, ka varētu pieprasīt kompensāciju Krievijai vairāku simtu miljonu ASV dolāru apmērā.

Šāda nafta Krievijas Ustjlugas ostā iekrauta arī vairāk nekā desmit tankkuģos.

Maija sākumā Krievijas naftas piegāde pa cauruļvada "Družba" rezerves atzaru atsākās Baltkrievijas virzienā, mazliet vēlāk arī Ukrainas virzienā - uz Slovākiju, Ungāriju un Čehiju un jūnija sākumā arī uz Poliju un Vāciju.

Pēc "Transņeftj" datiem, pa cauruļvadu "Družba" un no Ustjlugas ostas kopumā transportēti aptuveni trīs miljoni tonnu piesārņotās naftas.

Kā liecina ziņu aģentūras BNS rīcībā esošā informācija, domājams, ka šādas naftas kravu importējis arī Polijas naftas koncernam "Orlen" piederošais naftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva".

Uz augšu