Pirmo reizi tiesā atcelts ģenerālprokurora lēmums liegt pielaidi valsts noslēpumam

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Pirmdien, 15.jūlijā, Administratīvajā apgabaltiesā pirmo reizi atcelts ģenerālprokurora lēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Šajā lietā tika atzīts, ka ne sākotnējā, ne pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī nebija konstatējams tiesību normā norādītais pamats pieejas valsts noslēpuma objektiem liegšanai.

Kopumā kopš 2018.gada 1.jūlijā, kad stājās spēkā likuma grozījumi, kas ļauj šādu ģenerālprokurora lēmumu pārsūdzēt, tiesā saņemtas sešas sūdzības, no kurām triju izskatīšana ir pabeigta ar spriedumu - divās no tām pieteicēju pieteikumi tikuši noraidīti, bet vienā gadījumā - prasība apmierināta.

Lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Tiesiskais regulējums tika pilnveidots saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, ka iepriekšējā kārtība bija neatbilstoša Satversmei.

Valsts drošības iestāde informēs pārbaudāmo personu par iemesliem, kuru dēļ tai var tikt liegta vai ir liegta pieeja valsts noslēpumam. Reizē netiks atklāta tāda informācija, kas var kaitēt citas personas tiesībām vai tiesiskajām interesēm, tajā skaitā informācija par slepenajiem palīgiem vai personām, kas konfidenciāli sniegušas palīdzību.

Persona, kurai iepriekš bija liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, atkārtoti uz speciālās atļaujas saņemšanu varēs pretendēt pēc pieciem gadiem.

Uz augšu