22 valstis, tostarp Baltijas valstis, nosūtījušas vēstuli ANO augstākajām cilvēktiesību amatpersonām, kurā paustas bažas par Ķīnas izturēšanos pret uiguriem un citu musulmaņu minoritāšu pārstāvjiem Siņdzjanā.
Vēstulē, kuru parakstījuši šo valstu vēstnieki ANO un kas adresēta ANO cilvēktiesību padomes prezidentam Kolijam Sekam un ANO augstajai cilvēktiesību komisārei Mičelai Bačeletai, paustas bažas par to, ka saņemti "ticami ziņojumi par patvaļīgu aizturēšanu, (..) kā arī par plaši izplatītu novērošanu un ierobežojumiem, kas īpaši vērsta pret uiguriem un citām minoritātēm Siņdzjanā".
Pekina vēstulē tiek aicināta ievērot cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības, tostarp ticības brīvību, kā arī izbeigt patvaļīgās aizturēšanas un atļaut "pārvienošanās brīvību uiguriem un citām musulmaņu un minoritāšu kopienām Siņdzjanā".
Vēstuli parakstījuši Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Igaunijas, Īrijas, Islandes, Japānas, Jaunzēlandes. Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas, Šveices, Spānijas, Vācijas un Zviedrijas vēstnieki ANO.
Lietuvas ārlietu ministra Lina Linkeviča sabiedrisko attiecību pārstāve Rasa Jakilaitiene ziņu aģentūrai BNS teica, ka "lēmumu pievērst uzmanību cilvēktiesību situācijai Siņdzjanas provincē kopīgi pieņēma NB8 [Baltijas un Ziemeļvalstis] un citas grupas".
Pēc šīs 22 valstu vēstules publiskošanas 37 citu valstu vēstnieki parakstījuši vēstuli, kurā cildināta Pekinas politika Siņdzjanā.
"Mēs atzinīgi novērtējam Ķīnas vērā ņemamos sasniegumus cilvēktiesību jomā, īstenojot uz cilvēkiem centrētu attīstības filozofiju un aizsargājot un veicinot cilvēktiesību ievērošanu ar attīstības starpniecību," sacīts vēstulē.
Vēstuli Ķīnas aizstāvībai parakstījuši Krievijas, Baltkrievijas, Ēģiptes, Saūda Arābijas, Kataras, Apvienoto Arābu Emirātu, Pakistānas, Angolas, Nigērijas, Kubas un citu valstu vēstnieki ANO. Arī šī vēstule adresēta ANO cilvēktiesību padomes prezidentam un ANO augstajai cilvēktiesību komisārei.
ANO dati liecina, ka Siņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā, kas atrodas Ķīnas ziemeļrietumos, līdz miljonam uiguru, kazahu un citu musulmaņu ieslodzīti internēšanās nometnēs, kur viņi tiek spiesti apgūt komunismu, runāt ķīniešu valodā un noliegt savu kultūru, valodu un reliģiju.
Pekina sākumā noliedza šādu nometņu pastāvēšanu, bet tagad apgalvo, ka šīs nometnes ir profesionālās apmācības centri, kuros musulmaņu tautu pārstāvji apgūst profesiju un ķīniešu valodu.
Uiguri, kas ir Sjiņdzjanas pamatiedzīvotāji, ir tjurku tauta, un šīs tautas ticīgie galvenokārt ir musulmaņi. Siņdzjanā dzīvo arī kazahi, kirgīzi, uzbeki un citu tautu pārstāvji, kuru reliģija ir islāms. Tomēr pēdējās desmitgadēs Siņdzjanā apmetušies uz dzīvi daudzi etnisko ķīniešu no citiem Ķīnas reģioniem un uiguri vairs nav Siņdzjanas iedzīvotāju vairākums.