Sacīkste par Lielbritānijas premjerministra amatu uz plašas krievu magnāta ietekmes fona (6)

No Krievijas emigrējušais Temerko jau aptuveni desmit gadu ir ietekmīga figūra britu politikā.

Viņš ir viens no redzamākajiem Konservatīvās partijas donoriem un Borisu Džonsonu, kas, visticamāk, kļūs par nākamo Lielbritānijas premjerministru, viņš dēvē par savu draugu.

Savukārt pagātnē Krievijā Temerko bija karjera Krievijas ieroču industrijas virsotnē un arī sakari augstākajos Kremļa hierarhijas līmeņos.

Publiski viņš vienmēr kritizējis Kremli un Putina režīmu, kā arī iebildis pret Lielbritānijas aiziešanu no ES.

Tomēr vairākas sarunas ar aģentūras “Reuters” žurnālisti, kas notikušas pēdējo trīs gadu laikā, vācot materiālus grāmatai, atklāj Temerko karjeru un uzskatus no citas puses.

Sarunās ar žurnālisti Temerko uzsvēris, ka viņš atbalstot Džonsona apņemšanos izvest Lielbritāniju no ES. Savukārt 2016.gada “Brexit” referendumu viņš nodēvējis par revolūciju pret birokrātiju.

Temerko arī atzinīgi izteicies par esošajiem un bijušajiem Krievijas Federālā drošības dienesta vadītājiem un ar lepnumu atcerējies savu darbu Krievijas Aizsardzības ministrijā.

Jaunās atklāsmes par Temerko uzskatiem Lielbritānijā veicinājušas bažas par iespējamo Krievijas ietekmi Lielbritānijas politikā.

Kopš Lielbritānijas pilsonības saņemšanas 2011.gadā Temerko Konservatīvajai partijai ir ziedojis kopumā vienu miljonu sterliņu mārciņu – tā pēc Lielbritānijas mērogiem ir ievērojama summa.

Boriss Džonsons nav saņēmis ziedojumus no Temerko, tomēr krievu magnāts ir finansiāli atbalstījis vairākus svarīgus Džonsona atbalstītājus Lielbritānijas parlamentā.

Temerko Džonsonu dēvē par savu draugu un stāsta, ka viņi reizēm mēdz saukt viens otru par Sašu, jo arī Džonsona īstais vārds vārds ir Aleksandrs.

Džonsona preses pārstāvji pagaidām nav snieguši komentārus par viņa draudzību ar krievu uzņēmēju.

Par Temerko ietekmi britu politikā liecina arī tas, ka viņš esot piedalījies neveiksmīgajā mēģinājumā 2018.gada beigās panākt premjerministres Terēzas Mejas demisiju.

Centienus panākt Mejas atkāpšanos vadīja Konservatīvās partijas parlamenta deputātu grupa, kas nebija apmierināta ar Mejas nespēju vienoties par Lielbritānijas izstāšanos no ES.

Kāds Konservatīvās partijas pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, atklājis, ka Temerko “lielā mērā stāvējis aiz mēģinājuma atstādināt” Meju.

Tikmēr attiecīgās deputātu grupas pārstāvji uzsvēruši, ka grupai neesot nekādu saišu ar Temerko, tomēr grupa nevarot galvot, ka šādas saites neesot atsevišķiem deputātiem.

Viens no Temerko bijušajiem biznesa partneriem Krievijā – Leonīds Ņevzļins – norādījis, ka Temerko ir bijušas ilgstošas ciešas saites ar Krievijas drošības dienestiem.

Viņš gan nav atbildējis uz jautājumu, vai šīs saites darbojas joprojām.

Ņevzļins un Temerko bija Krievijas naftas kompānijas “Jukos” akcionāri, pirms Putina valdība pārņēma kontroli pār uzņēmumu, bet tās vadītājam Mihailam Hodorkovskim piesprieda cietumsodu.

Ņevzļins norādījis, ka Temerko uzņēmumā “Jukos” piesaistīts atsevišķu projektu īstenošanai un lielā mērā tāpēc, ka viņam bijuši kontakti drošības dienestos un Aizsardzības ministrijā.

Tikmēr pats Temerko uzsvēris, ka viņa kontakti ar Krievijas drošības dienestiem bijuši formāli, bet ne personīgi.

Tāpat viņš noliedzis, ka turpinātu uzturēt šos kontaktus.

Savukārt Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, atbildot uz “Reuters” jautājumu, norādījis, ka Temerko nav nekādas saistības ar Kremli vai citām Krievijas varas iestādēm.

“Mēs šo kungu nepazīstam,” norādījis Peskovs.

Temerko kļuva par "Jukos" vecāko viceprezidentu 2003.gadā pēc Hodorkovska aresta un uzņēmās lomu, kurā ietilpa sakari ar Krievijas valdību jautājumā par nodokļu prasībām.

Temerko vaino Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu "Jukos" sagraušanā un represijās pret Hodorkovski.

Temerko uz Lielbritāniju emigrēja 2005.gadā, ar pamatojumu, ka viņš tiekot vajāts politiski motivētās “Jukos” pārņemšanas lietā.

Krievijā Temerko tika izvirzītas apsūdzības valsts naftas kompānijas “Rosņeftj” apkrāpšanā, un 2005.gadā Krievija neveiksmīgi centās panākt, ka Lielbritānija izdod Temerko Krievijai.

Pats Temerko visas viņam izvirzītās apsūdzības noliedza.

Lielbritānijas lēmums neizdot Temerko nostiprināja viņa tēlu kā disidentam, kas cietis no Putina režīma, tajā pašā laikā veicinot viņa uzticamību kā britu politikas donoram.

Kopš ierašanās Lielbritānijā Temerko ar ziedojumu palīdzību pakāpeniski audzējis savu ietekmi britu politikā.

Savukārt par savām saitēm ar Krieviju un tādējādi iespējamo Krievijas ietekmi Lielbritānijas politikā Temerko vienā no sarunām ar “Reuters” žurnālisti izteicies, ka viņa dienas kā cilvēkam ar kontaktiem Maskavā ir beigušās.

Krievijas varas iestādes viņu uzskata par nevēlamu personu, it īpaši pēc tam, kad viņš 2015.gadā publiski aicināja Lielbritāniju piegādāt ieročus Ukrainai

“Tagad es esmu lielāks ienaidnieks nekā “Jukos” laikos,” uzskata Temerko.

Tikmēr nākamais Lielbritānijas premjerministrs, visticamāk, kļūs zināms 23.jūlijā.