Noslēpumainā gadsimta komēta, kurai reiz līdzi juta visa pasaule (8)

Šī mistērija tiek risināta LMT mājas viedtelevīzijas sagatavotajā dokumentālajā filmā “Gadsimta komēta” (Comet of the Century), kas izrādīta par godu 50. gadu jubilejai, kopš 1969. gada 20. jūlijā uz Mēness izkāpa pirmais cilvēks. Kosmosa iekarošanai veltīto dokumentālo filmu izlasē “Cilvēks un Visums” var iepazīties ne vien ar 4,6 miljardus gadu senās komētas ISON gaitām un likteni, bet arī ar Apollo misiju norisi, par to, kāpēc padomju kosmonautiem tā arī neizdevās izkāpt uz Mēness, kas ir gravitācijas viļņi un daudz ko citu, kas skar cilvēka un kosmosa dzīļu attiecības.

Komētas ISON parādīšanās pie debesīm

Komētu ISON (formāli C/2012 S1) ar teleskopu ISON uzņemtās fotogrāfijās pirmo reizi 2012. gada septembrī pamanīja divi  astronomi amatieri - Vitālijs Ņevskis un Artjoms Novičonoks. Lai arī parasti komētas tiek nodēvētas to atradēja vārdā, tomēr ISON komēta ir daļa no jaunas paražas, kad jaunatklātā komēta tiek nosaukta nevis cilvēka, bet projekta, kura ietvaros tā ir atrasta, vārdā. Tiesa, tas nozīmē to, ka nereti komētām var gadīties vienādi vārdi, radot visai mulsinošas situācijas. Lai izvairītos no tā, katrai komētai tiek dots arī oficiālais nosaukums, kas komētai ISON ir C/2012 S1.

Atklāšanas brīdī komēta ISON no Zemes atradās Vēža zvaigznājā – aptuveni 1 miljardu kilometru tālu no Zemes 940 miljonus kilometru tālu no Saules, kas lika tai būt tik spožai, ka tā bija saskatāma pat no Zemes.

Kā reiz rakstīja izdevuma “Space” žurnālists Džo Rao, “visaizraujošākā lieta, kas skar šo komētu, ir tās provizoriskā orbīta. Tā ir ārkārtīgi līdzīga 1680. gada Lielās komētas jeb Kirha komētas orbītai. Toreiz šī komēta debesīs sarīkoja krāšņu šovu. Komēta bija redzama arī dienas laikā, bet vēlāk, kad tā attālinājās no Saules, aiz tās parādījās krāšņa, gara aste, kas pēc saulrieta 70 grādu arkā iespaidīgi izliecās debesīs.”

2013. gada februārī, kad ISON vēl atradās krietni tālu no Zemes, NASA uzņēma virkni  komētas fotogrāfiju, atklājot, ka uz tās norisinās pārsteidzoši liela aktivitāte.

“Mēs noskaidrojām: lai arī komēta joprojām atrodas Saules sistēmas ārējā zonā – aptuveni 763 miljonus kilometru tālu no Saules –, tā jau ir aktīva. Komētas aste no 18. janvāra līdz februārim bija izstiepusies vairāk nekā 64400 tūkstošus kilometru garumā,” rakstīts NASA 2013. gada februāra preses relīzē.

Gadsimta komētas izgaišana

ISON jeb Gadsimta komēta - kā tā tiek dēvēta kompānijas HBO radītajā un LMT mājas viedtelevīzijas translētajā filmā - no astronomu redzesloka pazuda 2013. gada 28. novembrī, dienā, kad gan amatieri, gan profesionāli astronomi bija pielipuši pie saviem teleskopiem, lai sagaidītu krāšņo komētas ieiešanu Saules perihēlijā jeb komētas orbītas Saules kodolam tuvākajā punktā.

Bija domāts, ka spožā komētas bumba, kas radusies kosmosa pirmsākumos, īsi pēc izlidošanas no Oorta mākoņa Saules sistēmas nostūrī 28. novembrī izurbsies cauri Saules vainagam, vērotāju acīm atklājot krāšņu gaismas šovu.

Tomēr gaidītās izrādes vietā notika... precīzi nekas.

“Pirmā lieta, ko izdarījām, bija pārliecināšanās, ka mēs tiešām neko neredzējām. Mēs pārbaudījām uzņemtos attēlus, kuros tiešām nekā nebija. Tomēr tas nav nemaz tik garlaicīgs rezultāts, kā varētu šķist. Tas mums var daudz ko atklāt,” zinātnes izdevumam “ScienceDaily” stāstīja NASA zinātnieks Pols Braiens.

VIDEO: KOMĒTAS ISON IEIEŠANA PERIHĒLIJĀ UN IZZUŠANA

Saules pētniekus ļoti interesē tādas komētas kā ISON, jo tās var kalpot kā zondes, lai izpētītu mistisko Saules vainagu. Tas, kā komētas uzvedas, lidojot garām Saulei, var sniegt nozīmīgu informāciju par Saules vainaga sastāvu un Saules magnētiskā lauka uzvedību.

Sākumā tika uzskatīts, ka ISON ir pietiekami liela, lai pārdzīvotu ceļojumu apkārt Saulei. Tā bija ļoti spoža, kas bija viens no rādītājiem par tās krietno izmēru. Kad NASA zinātniekiem pēc 28. novembra vairs neizdevās ieraudzīt komētu, nācās meklēt atbildes uz jautājumu, kas notika ar komētu.

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The Astrophysical Journal”, zinātnieki pārbauda iepriekš pieņemto teoriju, ka ISON neizstaroja spēcīgu ultravioleto starojumu, jo tā atradās pārāk tālu no Saules. ISON tika salīdzināta ar komētu Lovejoy, kura visvairāk tai līdzinājās. Noskaidrojās, ka abu komētu apstākļi tomēr ir pārāk atšķirīgi, lai vienas komētas liktenis izskaidrotu otras komētas likteni.

Putekļi un šķembas

Ja zinātniekiem taisnība, tad astronomu aplēstie komētas ISON izmēri, pirms tā sasniedza perihēliju, bija pārāk lieli. Lai arī komētas izmērs ir saistīts ar tās spožumu, tomēr izstarotās gaismas apmēru var ietekmēt arī citi faktori.

ISON gadījumā zinātnieki uzskata, ka komētai tas bija pirmais ceļojums apkārt Saulei, tāpēc to  ieskāva ļoti nestabila matērija, kas vēl nebija paspējusi sadegt. Šī matērija varēja komētai likt izskatīties gaišākai nekā tādai komētai, kas atkārtoti pietuvojas Saulei.

“Uz komētas, kas pirmo reizi aplido Sauli, atrodas auksta, ledaina matērija, kas ātri sadeg, radot spožumu,” piebilda Braiens.

Tiesa, pat ja komēta bija tik spoža sava izmēra dēļ, zinātnieki uzskata, ka ir ļoti ticams, ka tā sašķīda gabalos jau pirms ieiešanas Saules vainagā.

“Ir iespējams, ka Saulei tuvāko punktu šī komēta sasniedza vairs tikai kā putekļu un šķembu mākonis,” teica Braiens.

Raksts tapis sadarbībā ar LMT mājas viedtelevīziju.