Vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad 16 ASV vēstniecības darbinieki Kubā ziņoja, ka piedzīvojuši dīvainus simptomus, to skaitā skaļus trokšņus un neparastas vibrācijas, notikušais joprojām ir mistērija. Turklāt pavisam jaunā pētījumā zinātnieki intrigu tikai pastiprinājuši.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “JAMA”, zinātnieki izmantoja sarežģītas smadzeņu skenēšanas tehnoloģijas un atklāja, ka cietušo smadzeņu atsevišķi reģioni atšķiras no citu cilvēku smadzenēm. Īpaši atšķirības tika novērotas smadzeņu daļās, kas atbild par koordināciju, līdzsvaru un kustībām.
Kā rakstīts izdevumā "Live Science", šis atklājums ir nozīmīgs, ņemot vērā, ka vairākiem vēstniecības darbiniekiem pēc iespējamā uzbrukuma ir problēmas ar līdzsvaru, koordināciju un acu kustībām. Tiesa, pētnieki atzīst, ka viņi nespēj konkrēti pateikt, ko šis atklājums nozīmē vai arī kas izraisījis šīs atšķirības smadzenēs. Citiem vārdiem, šis pētījums mūs nepieved tuvāk mistērijas atrisinājumam.
Mistiskais uzbrukums
2016. gada beigās 16 darbinieki ASV vēstniecībā Kubā cieta no noslēpumaina uzbrukuma, ko ASV mediju raksturoja kā “akustisko uzbrukumu”. Darbinieki stāstīja, ka dzirdējuši pēkšņus skaļus trokšņus, jutuši vibrācijas vai kustību gaisā ap viņiem. Pēc tam sekoja virkne dažādu neiroloģisko simptomu, piemēram, reiboņi, problēmas ar līdzsvaru un grūtības koncentrēties.
Eksperti notikušo uzreiz nodēvēja par kaut kāda veida “akustisko uzbrukumu”, tomēr oficiāli tas nekad netika pierādīts.
Jaunajā pētījumā zinātnieki izanalizēja 40 potenciāli cietušo ASV vēstniecības darbinieku smadzenes, kā arī 48 veselu cilvēku smadzenes, kas nebija cietušas no šāda veida uzbrukuma. Visu pētījuma dalībnieku smadzenes tika pārbaudītas ar magnētiskās rezonanses iekārtu. Vēstniecības darbinieku smadzenes tika pārbaudītas vidēji sešus mēnešus pēc uzbrukuma.
Atklājās, ka, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, vēstniecības darbiniekiem smadzenēs bija mazāks baltās vielas (neironu šūnu izaugumi) daudzums. Turklāt bija atšķirības smadzeņu audos.
“Šis atklājums varētu liecināt par kaut ko iepriekš nekad neredzētu,” teica pētnieks Duglass Smits.
Izmaiņas smadzenēs?
Psihiatrijas un radioloģijas profesore Marta Šentona, kura nebija iesaistīta jaunajā pētījumā, atklāja, ka zinātnieki tajā izmantoja labākos veidus, kā, izmantojot smadzeņu skenēšanu, aplūkot smadzenes. Tomēr, līdzīgi kā pētījuma autori, arī Šentone uzskata, ka atklājuma klīniskā nozīme joprojām ir neskaidra un pieprasa tālākus pētījumus.
Pētnieki arī atzīmēja, ka, ņemot vērā, ka pētījums tika veikts pēc tam, kad visi pacienti jau bija izgājuši rehabilitācijas kursu, ir iespējams, ka novērotās izmaiņas smadzenēs bija radušās tieši rehabilitācijas, nevis kāda veida ievainojuma dēļ.
