“Neputns” izdevis Jaroslava Ivaškeviča darbu izlasi “Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja”

Jaroslavs Ivaškevičs

FOTO: publicitātes

Apgāds “Neputns” laidis klajā poļu literatūras klasiķa Jaroslava Ivaškeviča (1894-1980) darbu izlasi “Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja”. To sastādījusi un tulkojusi Ingmāra Balode, grāmatas dizainu veidojusi Anna Aizsilniece.

Izcilā poļu dzejnieka, rakstnieka un dramaturga Jaroslava Ivaškeviča darbi Latvijā izdoti un iestudēti vairākkārt. Vēl salīdzinoši nesen viņa vārdu Latvijas kultūrtelpā aktualizējis režisors Alvis Hermanis, 2000. gadā Jaunajā Rīgas teātrī iestudējot Ivaškeviča garstāsta “Vilkumuižas jaunkundzes” dramatizējumu. Kino mīlētājiem gan pasaulē, gan Latvijā Ivaškeviču tuvinājusi poļu kinorežijas meistara Andžeja Vajdas 1979. gadā radītā šī paša stāsta ekranizācija.

Jaroslava Ivaškeviča dzīve bijusi tik intensīva, ka, šķiet, ietvērusi vairākas dzīves: viņš bijis ne vien dzejnieks un prozaiķis, bet arī dramaturgs, esejists, mūzikas kritiķis, libretists, tulkotājs, redaktors un publicists; starpkaru periodā - diplomātiskā dienesta pārstāvis, pēc Otrā pasaules kara - valstsvīrs, Polijas rakstnieku savienības prezidents un aktīvs kultūras dzīves organizētājs. Bet dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode atzīst: “Man viņš sākotnēji ir spilgtās poļu starpkaru paaudzes pārstāvis, Čaka un Sudrabkalna laikabiedrs, tekstgrupas “Skamandrs” dzejnieks.” (Skamander - 1918. gadā izveidojusies dzejnieku grupa, kuras modernistiskie meklējumi iezīmēja vienu no vadošajiem stilistiskajiem strāvojumiem Polijas literatūrā.) Ivaškeviča balsij piemīt aizrautīgs un silts tembrs, intonatīva niansētība, jutekliskums un melodiskums.

“Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja”

FOTO: publicitātes

Izlasi veido divas daļas. Pirmajā ietverts hrestomātiskākais no Ivaškeviča darbiem - poētiskais garstāsts “Vilkumuižas jaunkundzes”, kuru viņš sarakstījis 1932. gadā Sirakūzās, sava pirmā Itālijas ceļojuma laikā. Tas reiz jau izdots latviski (Irēnas Birzvalkas tulkojumā, 1993), taču, kā grāmatas ievadā norāda Ingmāra Balode, “tulkojumi noveco, savukārt nenovecojoši darbi ir pelnījuši jaunas interpretācijas”. Savukārt izlases otrā daļa sniedz ieskatu latviešu lasītāju līdz šim mazāk iepazītā Ivaškeviča daiļrades laukā - dzejā, precīzāk - vēlīnajos dzejoļos, kas apkopoti ar nosaukumu “Ceļojumu dzeja”.

“Viens no impulsiem salikt šajā izlasē kopā “Vilkumuižas jaunkundzes” un Ivaškeviča ceļojumu dzejoļus radās tajā mazajā mirklī, kad, pabeidzot lasīt šo darbu, skatiens vēl ietiepīgi kavējās pēdējā lappusē, un tur bija rakstīts: “Syrakuzy, kwiecieñ 1932” - Sirakūzas, aprīlis 1932. Domāju par to, kā autors, aptuveni mana vecuma vīrietis tobrīd, sēž zem augstās, spalgās Sicīlijas pavasara saules, visviens, vai izdevies noslēpties vai bijusi drosme tai ļauties, un raksta par to, kā Viktors Rubens, galvenais varonis, izkāpis no vilciena, dodas pa saviem jaunības vasaru laukiem Polijā pie - tagad teiktu - pie sevis paša. Cik daudz ceļojumu ir šajā vienā stāstā un cik iespēju dažādos veidos nostaigāt savu dzīvi!” grāmatas ievadā raksta Ingmāra Balode.

Jarosùaw Iwaszkiewicz

Jaroslavs Ivaškevičs (Jarosùaw Iwaszkiewicz, 1894-1980) dzimis Kalņika miestā Ukrainā, Polijas pierobežā. Mācījies krievu ģimnāzijā, studējis jurisprudenci, vēsturi un filozofiju. Dzejā debitējis 1915. gadā. No 1916. gada bijis dramaturģijas nodaļas vadītājs Kijevas Poļu teātrī. Beidzoties Pirmajam pasaules karam, devies uz Varšavu, kur strādājis par mājskolotāju un žurnālistu. 1918. gadā kļuvis par vienu no dzejnieku modernistu grupas “Skamandrs” dibinātājiem. 30. gados bijis Polijas Republikas vēstniecības sekretārs Kopenhāgenā (1932-1935) un Briselē (1935-1936). Otrā pasaules kara gadus pavadīja ģimenei piederošajā Staviskas muiža netālu no Varšavas, kur nodevās pagrīdes darbībai - vajāto poļu un ebreju, kā arī kultūras vērtību glābšanai. Pēc kara bijis Polijas Rakstnieku savienības prezidents, Polijas Tautas Republikas Seima deputāts, kā arī aktīvs kultūras dzīves organizētājs un tā laika ietekmīgākā literārā žurnāla Twórczoúã redaktors (1955-1980).

Latvijas lasītāji ar Ivaškeviča dzejas un prozas tulkojumiem līdz šim varējuši iepazīties Kārļa Krūzas atdzejotajā poļu dzejas izlasē (1937), īsprozas krājumā “Meitene un baloži” (1967, Ritas Luginskas tulkojums) izlasē “Kamēr mēs vēl dzīvi” (1971, dažādi atdzejotāji), stāstu krājumā“Atspulgi” (1993, Irēnas Birzvalkas tulkojums).

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves izrādītas Ivaškeviča lugas "Vasara Noānā" (1969; rež. Mihails Kublinskis), "Eņģeļu māte Joanna" (1997; rež. Pēteris Krilovs), "Ideāls zaglis” (2012, rež. Indra Roga). “Vilkumuižas jaunkundzes” Alvja Hermaņa režijā iestudētas ne vien Jaunajā Rīgas teātrī (2000), bet arī Teatro Storchi Modēnā, Itālijā (2010).

Sastādījusi un tulkojusi Ingmāra Balode. Literārā redaktore Cilda Redliha. Māksliniece Anna Aizsilniece. Apjoms: 128 lpp. Cena “Neputna” galerijā 12 eur.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds un Polijas Kultūras ministrijas Tulkojumu programma / © POLAND Translation Program.

Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, labākajās Latvijas grāmatnīcās, kā arī interneta veikalā www.neputns.lv.

Uz augšu