Rīgas dome sola risināt VARAM norādītās problēmas atkritumu apsaimniekošanā

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Rīgas dome ar jauniem saistošajiem noteikumiem sola risināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) norādītās problēmas galvaspilsētas atkritumu apsaimniekošanas plānos.

Kā šorīt Latvijas Radio stāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe, pašvaldība esot sagatavojusi un ministrijai iesniegusi atbildes uz jautājumiem par gaidāmajām pārmaiņām Rīgas atkritumu apsaimniekošanā.

Pašlaik tiekot gatavoti jauni saistošie noteikumi šajā jomā, kas tuvākajā laikā tikšot virzīti izskatīšanai domē. Tajos arī tikšot risināti VARAM izteiktie pārmetumi, piemēram, atkritumu izvešanas biežums būšot samazināts un sasaistīts ar deklarēto cilvēku skaitu īpašumā, lai cilvēkiem būtu kaut kāda motivācija šķirot atkritumus.

Atkritumu izvešanas cenas pieaugumu Piņķe uzskata par adekvātu un sola, ka pašvaldība sekošot līdzi, lai līgumi būtu noslēgti un cilvēki paaugstinātas maksas apstākļos neizvēlētos izmest atkritumus kaut kur dabā.

Kā ziņots, VARAM jūlija vidū Rīgas domei lūdza paskaidrot plānoto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un iesniegt noslēgtā līguma kopiju starp pašvaldību un izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju AS "Tīrīga", lai izvērtētu tā atbilstību normatīvajiem aktiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Ministrija, reaģējot uz saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām publiskajā telpā un analizējot pieejamo informāciju par Rīgas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un atkritumu apsaimniekotāja maiņu, tika konstatējusi vairākas nepilnības sadzīves atkritumu apsaimniekošanā Rīgas pašvaldībā.

Vēstulē Rīgas domei VARAM norādīja, ka patlaban spēkā esošie Rīgas domes 2013.gada 17.decembra saistošie "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi" ietver novecojušu pieeju un informāciju, piemēram, par atkritumu konteineru izmēriem un sadzīves atkritumu izvešanas biežumiem. Ministrijas ieskatā, līgumā un arī saistošajos noteikumos atrunātais atkritumu konteineru izmērs un izvešanas biežums neveicina atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu - novērst atkritumu rašanos, nodrošinot radīto atkritumu dalītu savākšanu un reģenerāciju, kā arī veicināt dabas resursu efektīvu izmantošanu un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu.

Ministrija secināja, ka pirms iedzīvotāji aicināti pārslēgt līgumu ar jauno atkritumu apsaimniekotāju "Tīrīga", pašvaldība nav aktualizējusi vai izdevusi jaunus saistošos noteikumus, kas saskaņoti ar VARAM. Saistošajiem noteikumiem ir jābūt vērstiem uz to, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar vienlīdzīgiem pakalpojumiem, to skaitā, ar atbalstītu iespēju iesaistīties atkritumu šķirošanā to rašanās vietā.

Tāpat VARAM norādīja uz vajadzību saglabāt iespēju iedzīvotājiem izmantot 120 litru jeb 0,12 kubikmetrus tilpuma atkritumu konteinerus un izmantot speciālus, marķētus maisus mazākam sadzīves atkritumu apjomam, kas patlaban labi darbojoties praksē. Pašvaldībai esot jāparedz iespēja iedzīvotājiem, kuri dzīvo privātmājās, izvēlēties arī retāku izvešanas biežumu, nekā katru otro nedēļu, lai netiktu piemērota maksa par tukšu vai pustukšu konteineru apsaimniekošanu.

Ministrija vērsa uzmanību, ka "Tīrīga" jāpilda līgumā norādītais un mājaslapā jāievieto informācija par citiem Izpildītāja piedāvātajiem pakalpojumiem, to izcenojumiem, izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas noteikumos, kā arī aktuālā informācija par izveidotajiem atkritumu šķirošanas laukumiem un dalītās atkritumu savākšanas punktiem.

Vienlaikus satraukumu par atkritumu apsaimniekošanas tarifu straujo pieaugumu pauda arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš norādīja, ka tirgotājus satrauc nekontrolētais tarifu kāpums ne tikai tāpēc, ka pieaugs atkritumu izvešanas izmaksas tirgotājiem, bet arī tāpēc, ka šī summa tiks izņemta arī no pircēju "groziņa" un iedzīvotājiem būs daudz mazākas iespējas iegādāties kvalitatīvu pārtiku.

"Strauji pieaugošais tarifs ir kārtējais signāls, ka arī ieviešot nākamo monopolu - dzērienu iepakojuma depozītu, kura rezultātā no atkritumu plūsmas neloģisku iemeslu dēļ tiks izņemti vērtīgākie atkritumi - metāla bundžas, maksa par atkritumu izvešanu pieaugs vēl par vismaz 20%. Tādejādi valsts atklāti demonstrē, ka lielie monopolisti var nekontrolēti iedzīvoties uz iedzīvotāju rēķina, pieļaujot savu pakalpojumu un preču cenu neierobežotu kāpumu," teica Danusēvičs.

LETA jau ziņoja, ka no 15.jūlija sākta līgumu pārslēgšana ar "Tīrīga", kas līdz 15.septembrim jāizdara visiem dzīvokļu un ēku īpašniekiem vai apsaimniekotājiem - gan iedzīvotājiem, gan juridiskām personām.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Dzintra Āboliņa sacīja, ka, sākot no 15.septembra, Rīgā būs viens atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošinās vienotu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu un vienādus nosacījumus visiem iedzīvotājiem, tostarp ērtu atkritumu šķirošanas sistēmas ieviešanu.

Pašvaldības atklātā konkursa rezultātā noslēgto vienošanos maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu visiem Rīgā būs vienāda - 17,38 eiro kubikmetrā, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

"Tīrīga" publiskais partneris ir pašvaldībai piederošais atkritumu poligona apsaimniekotājs "Getliņi EKO", kas nodrošina projekta uzraudzību un vietas atkritumu laukumu izveidei. Savukārt privātais partneris ir SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - SIA "Clean R" un SIA "Eco Baltia vide", kas nodrošinās pakalpojuma sniegšanu.

LETA jau ziņoja, ka "Getliņi EKO" ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis "CREB Rīga". Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājs nodrošinās Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.

Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" Uzņēmumu reģistrā reģistrējušas kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", lai saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātiem Rīgā veiktu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju un ieviestu atkritumu šķirošanas risinājumus. Vēlāk uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz "Tīrīga".

Konkurences padome (KP) gan paziņojusi, ka "Clean R" un "Eco Baltia vide" jāziņo konkurences uzraugiem par apvienošanos jaunizveidotajā uzņēmumā "CREB Rīga". KP rīcībā esošā informācija liecina, ka darījumi, kuru rezultātā "CREB Rīga" iegūst tiesības nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, ir uzskatāmi par paziņojamu apvienošanos.

"Apvienošanās ziņojuma iesniegšana KP gulstas uz apvienošanās dalībnieku pleciem. Ja darījuma īstenošanai nepieciešama konkurences iestādes atļauja, taču apvienošanās ziņojums netiek iesniegts, tā ir uzskatāma par nelikumīgu apvienošanos, un KP var lemt par naudas soda piemērošanu," brīdināja iestādē.

"Clean R" pērn strādāja ar 33,375 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga 1,8 reizes un bija 3,505 miljoni eiro. Kompānija reģistrēta 2004.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 1,2 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir AS "TAK investīcijas", un tā patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs.

"Getliņi EKO" nodarbojas ar Baltijas lielākā atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekošanu Stopiņu novadā. Kompānija "Getliņi EKO" reģistrēta 1997.gadā. Uzņēmums pieder Rīgas domei (97,92%) un Stopiņu novada domei (2,08%).

"Eco Baltia vide" ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumu "Eco Baltia" grupā. Tās lielākais akcionārs ar 30,51% akciju ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, vēl 19,46% akciju pieder komandītsabiedrībai "Otrais Eko fonds", bet pa 16,68% akciju katram pieder Viesturam Tamužam, Mārim Simanovičam un Undīnei Būdei.

Uz augšu