Otrdienas vakarā notikušajās televīzijas debatēs, kurās piedalījās desmit Demokrātiskās partijas pretendenti uz startu nākamā gada prezidenta vēlēšanās, abiem vadošajiem kreisā spārna kandidātiem Elizabetei Vorenai un Bērnijam Sandersam nācās izturēt mēreno konkurentu uzbrukumus viņu piedāvātajiem ASV ekonomikas radikālās restrukturizācijas plāniem.
Vorena jau pašā debašu sākumā pieprasīja "lielu strukturālu pārmaiņu" īstenošanu, brīdinot, ka politiskā "mīkstčaulība" cīņā ar pašreizējo prezidentu Donaldu Trampu ļaus saglabāt "blēdīgo sistēmu, kas nāk par labu bagātajiem un labi situētajiem, bet visiem pārējiem met dubļus sejā".
Taču viņas un Sandersa iecerētās dramatiskās pārmaiņas ASV tautsaimniecībā un veselības aprūpes sistēmā tūlīt izpelnījās asu kritiku no mēreni noskaņoto pretendentu puses.
"Mums ir izvēle. Mēs varam iet pa ceļu, kuru mums vēlas uzspiest senators Sanderss un senatore Vorena, īstenojot tādu sliktu politiku kā veselības aprūpe visiem, viss par brīvu, neizpildāmus solījumus, kas atbaidīs neatkarīgos vēlētājus un ļaus atkal ievēlēt Trampu," brīdināja Pārstāvju palātas loceklis Džons Deleinijs.
Demokrātu pretendentu otrajās debatēs, kas divus vakarus pēc kārtas notiek Mičiganā, štatā, kuru 2016.gada vēlēšanās Tramps atkaroja demokrātiem, kopumā piedalās 20 kandidāti.
Vadošais kandidāts Džo Baidens un pārējie deviņi atlikušie pretendenti uz skatuves kāps trešdienas vakarā, kad debatēs uzstāsies arī abi ietekmīgākie melnādainie kandidāti - Kamala Harisa un Korijs Būkers, kas asi kritizējuši bijušo viceprezidentu rasu jautājumos.
Likmes otrajās debatēs ir augstas, jo to rezultātā pārblīvētais demokrātu priekšvēlēšanu kaujas lauks varētu tikt pamatīgi izretināts, to atstājot pat, iespējams, pusei pašreizējo kandidātu.
Nākamās debates, demokrātiem cenšoties atrast labāko kandidātu, kas varētu stāties pretī Trampam, paredzētas septembrī.
Tādi iepalicēji kā senatore Eimija Klobušara un bijušais Kolorado štata gubernators Džons Hikenlūpers, kurus šobrīd atbalsta vien nepilni divi procenti, cer panākt izrāvienu, bez kura tālāku cīņu turpināt būtu bezjēdzīgi.
Baidenam līdz šim ir izdevies saglabāt vadošās pozīcijas, un vidējie aptauju rādītāji liecina, ka viņu atbalsta aptuveni 32% demokrātu vēlētāju.
Par otro vietu cīkstas Vorena un Sanderss, kas katrs bauda aptuveni pustik lielu atbalstu kā Baidens.
Vorena un Sanderss, kas bauda vislielāko partijas kreisā spārna atbalstu, piedāvā ļoti līdzīgas programmas - vispārējo veselības aprūpi, bezmaksas studijas publiskajās augstskolās, nodokļu paaugstināšanu bagātajiem, 15 dolāru minimālo algu stundā un Volstrīta pakļaušanu agresīvai regulēšanai.
Taču pretstatā Sandersam, kas sevi pasludinājis par sociālistu un aicina uz "politisko revolūciju", Vorena sevi dēvē par "kapitālistu", kas iestājas par pastāvošās sistēmas labošanu, tostarp ieviešot stingru tirgus regulēšanu.
Taču viņu kritiķi brīdina, ka abi šie pretendenti var partiju nobīdīt pārāk tālu kreisajā flangā, mazinot tās izredzes uz uzvaru vēlēšanās.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)