SM sagatavojusi prioritāro pasākumu pieteikumu budžetam "Latvijas pasta" preses kompensāciju finansēšanai 2020.gadā

Ministrija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā", kas neparedz mainīt valsts piešķirto subsīdiju jeb kompensāciju "Latvijas pastam" par abonētās preses piegādi, bet paredz pagarināt esošo regulējumu vēl uz vienu gadu, kura laikā Kultūras ministrijas vadībā tiek izstrādāts konceptuālais ziņojums par atbalstu drukātiem medijiem.

Papildus tam SM sagatavojusi arī prioritāro pasākumu pieteikumu, kas paredz papildu finansējuma pieprasījumu 2020.gada un 2021.gada budžetā, lai kompensētu 2020.gada piegādes radītos preses zaudējumus nemainītā veidā atbilstoši spēkā esošajam Pasta likuma regulējumam.

Ministrijā skaidroja, ka papildu līdzekļu pieprasījums ir jāskata kompleksi, jo likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" sagatavošanas procesā jautājums par tā īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2021.gadā tiks izskatīts Ministru kabinetā (MK) kopā ar visu ministriju prioritārajiem pasākumiem.

Kancēna norādīja, ka šī gada 20.marta MK rīkojums "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" sagatavošanas grafiku" paredz termiņus budžeta veidošanas posmiem, līdz ar to, iekļaujot likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" budžeta paketē, tiks nodrošināta tā virzība noteiktajos termiņos. Likumprojektam "Grozījumi Pasta likumā" pievienotais MK sēdes protokollēmums paredzēja atzīt likumprojektu par steidzamu, tas ir virzīt pieņemšanai Saeimā divos lasījumos, kas ir atbilstoši arī budžeta paketes pieņemšanas procedūrai.

Valdības rīcības plānā noteikts pasākums, kas paredz izstrādāt un pieņemt likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā", pagarinot esošo preses piegādes regulējumu uz vienu gadu, un noteikt preses piegādes cenas, ir spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim.

Savukārt "Latvijas pasta" pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA skaidroja, ka abonētās preses piegādes kompensācija ir samaksa, ko uzņēmums saņem par reāli paveikto darbu, piegādājot preses izdevumus visā valstī par valsts noteikto tarifu, kurš nesedz reālās piegādes izmaksas patērētājiem. Pašreiz ar MK noteikumiem ir noteikta tikai tarifa daļa, ko izdevēji maksā "Latvijas pastam", bet kas nesedz reālās izmaksas un tāpēc rada uzņēmumam zaudējumus. Starpību starp reālajām izmaksām un valsts noteikto tarifu "Latvijas pastam" līdz 2019.gada beigām apņēmusies segt valsts. Tādējādi ikviens lasītājs visā valsts teritorijā var saņemt drukātos preses izdevumus par vienotu piegādes tarifu. Kāds modelis tiks izvēlēts pēc 2019.gada, ir valsts izšķiršanās jautājums, viņa piebilda.

Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumiem zaudējumus, kas radušies, sniedzot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus, veido starpība starp abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu faktiskajām izmaksām un Pasta likumā minētajā kārtībā noteikto cenu. MK 2013.gada noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām nosaka cenas preses izdevējiem, ko tie maksā universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniedzējam. Šī arī ir tā tarifa summa, ko "Latvijas pastam" samaksā izdevēji, kas savukārt šo piegādes cenu iekļauj preses izdevuma abonēšanas izmaksās, un to samaksā abonenti. Taču MK noteikumos noteiktās cenas veido tikai daļu no kopējām faktiskajām abonēto preses izdevumu piegādes izmaksām, tādējādi radot "Latvijas pastam" zaudējumus. UPP sniedzējs veic zaudējumu aprēķinu saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikto UPP tarifu aprēķināšanas metodiku un UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku un kopā ar auditēto ziņojumu iesniedz to SM.

Par zaudējumiem, kas radušies no abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas 2015.gadā, saskaņā ar SPRK noteikto metodiku aprēķinātā kompensācija bija 4,663 miljoni eiro, 2016.gadā - 4,768 miljoni eiro, 2017.gadā - 4,932 miljoni eiro un 2018.gadā - 5,855 miljoni eiro. Izmaksu pieaugums ir saistīts ar vispārējo izmaksu pieaugumu valstī, kas tiešā veidā ietekmē "Latvijas pasta" pakalpojumu pašizmaksu - primāri minimālās algas kāpums no 2018.gada un degvielas cenu pieaugums.

Vārpa norādīja, ka kompensācija par veikto preses piegādi "Latvijas pastam" pēdējos gados no valsts budžeta tiek segta daļēji, daļu kompensācijas sedzot ar paša uzņēmuma nopelnīto dividenžu ieskaitu.

Viņa arī pauda, ka "Latvijas pasts" ir rēķinājis provizoriskās preses izdevumu piegādes pakalpojuma cenas bez kompensācijas, iekļaujot visas reālās piegādes izmaksas, un prezentējis tās arī Latvijas Preses izdevēju asociācijai (LPIA).

Kā ziņots LPIA ieskatā Krišjāņa Kariņa (JV) valdība, vilcinoties piešķirt "Latvijas pastam" kompensācijas par drukātās preses piegādi, grib iznīcināt vietējo informatīvo telpu, šādu viedokli laikrakstā "Diena" paudis asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis.

Pēc Līča vārdiem, ja valsts vairs nekompensēs sev piederošajam "Latvijas pastam" zaudējumus par preses piegādēm, tad presei nāksies uzņemties piegādes tarifu palielinājumu, kas tad būs 3,6 reizes laukos un nedaudz mazāk reižu lielāks pilsētās, un tā rezultātā "prese Latvijā nevarēs principā pastāvēt, būs tirāžu kritums, daudzu izdevumu slēgšana".

"Tas savukārt novedīs pie tā, ka būs jālikvidē arī pasta piegāžu tīkls visā Latvijā, jo pastniekiem vairs nebūs darba. Jo nav nekādu indikāciju, ka lasītājs spēs pieņemt straujo sadārdzinājumu, piemēram, reģiona avīzi, kam abonēšana šobrīd ir 6,50 eiro mēnesī, visticamāk, nebūs gatavi nākamgad abonēt par 8,50 eiro. Es saprotu, ka kungiem Rīgā, kuri ēd pusdienas par 20 eiro dienā, nav saprotams, kā laukos cilvēkam var būt liels kāpums no sešiem uz astoņiem eiro mēnesī, bet tā tas ir. Šāds cenas kāpums nogāzīs Latvijas preses tirāžas," apgalvojis Līcis.

Tāpat ziņots, ka "Latvijas pastam" nākamos divos gados kompensācijās no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 6,714 miljoni eiro, lai 2020.gadā nodrošinātu abonēto pasta izdevumu piegādi, liecina 16.jūlijā Ministru kabinetā apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai "Par atbalstu drukātajiem medijiem".