Jaunajā vidējās izglītības sistēmas modelī vidusskolām būs jāveido savs piedāvājums ar padziļināto kursu komplektiem (6)

Šodien notikušajā Zināšanu ekonomikas padomes (ZEP) sēdē, tika diskutēts par vidējās izglītības sistēmas modeļa un satura izmaiņām, kas pilnībā stāsies spēkā 2021.gadā. Izstrādātās izmaiņas skars vidusskolēnus, pedagogus un izglītības iestādes.

Skolām būs jāpiedāvā padziļināto kursu komplekti un jāizveido savs piedāvājums. Katrai no vidusskolām būs jāpiedāvā vismaz divi izvēļu komplekti ar trim padziļinātiem kursiem. Skolas ir dažāda izmēra un lieluma, pēc skolēnu skaita, tāpēc ir prasība pēc vismaz diviem izvēļu komplektiem. Desmitajā un vienpadsmitajā klasē tiks padziļināts un vispārināts pamatizglītībā apgūtais, savukārt, vienpadsmitajā un divpadsmitajā klasē mācības būs dziļākas un šaurākā mācību jomu lokā, sacīja Catlaks.

Saistībā ar vienu no padziļinātajiem kursiem skolēniem būs jāīsteno un jāaizstāv patstāvīgu pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu.

Izmaiņas skars arī valsts pārbaudījumus. Kopumā katram skolēnam vidējās izglītības ieguvei būs nepieciešams kārtot piecus eksāmenus - latviešu valodā, svešvalodā (angļu, vācu vai franču), matemātikā un divos no padziļinātajiem kursiem.

Pārdomas raisīja pie obligātā svešvalodu eksāmena neiekļautā krievu valoda, tomēr Catlaks, "Skola2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP) uzsvēra, ka skolas var nodrošināt šādas svešvalodas apguvi un skolēns pēc izvēles var kārtot eksāmenu šajā mācību priekšmetā, bet tas nebūs obligāts.

Jaunajā modelī būtiskākais ir panākt skolēnu patstāvību, atbildīgumu, prasmju un interešu attīstīšanu, kā arī inovatīvu un produktīvu darbību, sacīja Catlaks. Jaunajā obligātajā mācību saturā tiks iekļautas jaunas mācību jomas, apgūstamās prasmes un tikumi. Uzsvars tiks likts uz padziļinātu izpratni un kopsakarību veidošanu.

"Saturs veidots pēctecīgi un saskaņoti no pirmsskolas līdz vidusskolai, domājot par sasniedzamo rezultātu skolēnam un saskaņots ar vienotām lielajām idejām katrā mācību jomā," sacīja Catlaks.

Diskusijas gaitā Catlaks atgādināja, ka valdībā jau apstiprinātas pirmsskolas izglītības vadlīnijas un pamatizglītības standarts, bet vispārējās vidējās izglītības standarta projektu vēl jāizskata Ministru kabinetā.

Pilnveidoto mācību saturu un pieeju skolās ieviesīs pakāpeniski. Šajā mācību gadā izmaiņas skars pirmskolu, savukārt nākamgad izmaiņas skars pirmskolu, pirmās klases skolēnus, kā arī ceturtās, septītās, un desmitās klases skolēnus. 2021.gadā izmaiņas būs arī otrās, piektās, astotās, un vienpadsmitās klases skolēniem, bet 2022.gadā izmaiņas būs ieviestas pilnībā. Tad arī tiks ieviests jaunais centralizēto eksāmenu modelis, kuru kārtos devīto un divpadsmito klašu skolēni.

VISC vadītājs skaidroja, ka esošajā izglītības modelī ir pārāk liels mācību priekšmetu skaits, kas nedod skolēniem iespēju iedziļināties, kā arī liedz atklāt un attīstīt savas intereses. Tāpat viņš uzsvēra, ka pašlaik profesionālo skolu audzēkņiem, vidusskolu un valsts ģimnāziju audzēkņiem ir atšķirīgs stundu skaits vispārizglītojošos priekšmetos, lai gan 12.klasē centralizētie eksāmeni ir vienādi.

Catlaks uzsvēra, ka jaunais modelis radīs kvalitatīvāku izglītības piedāvājumu un kvalitatīvāk sagatavotus izglītības ieguvējus, jo skolēniem būs "dziļāka izpratne un labākas prasmes, lielāka mācību motivācija un interešu apzināšanās, kas radīs labāku kopējo absolventu sagatavotību".

Oliņa diskusijā minēja, ka jaunā modeļa ieviešanas izaicinājumi ir vairāki, kā, piemēram, kvalitatīvu skolotāju trūkums, skolotāju sagatavotība, atbalsts skolām mērķtiecīgu specializāciju izveidē un attīstībā, kā arī vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana reģionos. Viņa uzsvēra, ka šos izaicinājumus izglītības modelis nerisina, tamdēļ Izglītības un zinātnes ministrijai jārisina jautājumi par pedagogu piesaisti un sagatavotību.