/nginx/o/2019/08/01/12425475t1h6c23.jpg)
Lietuvas iekšlietu ministrs Eimutis Misjūns paziņojis, ka Viļņas pašvaldība iedzīvotāju vidū ceļ paniku, organizējot evakuācijas mācības, lai pārbaudītu pilsētas gatavību reaģēt uz iespējamu kodolavāriju Astravjecas atomelektrostacijā (AES), kas tiek būvēta Baltkrievijā.
"Šķiet, ka viņi Viļņas iedzīvotājos sēj bailes un paniku, lai gan tam nav pat teorētiska iemesla," ministrs ceturtdien sacīja ziņu aģentūrai BNS.
Misjūns noradīja, ka Viļņa atrodas ārpus 30 kilometru rādiusa evakuācijas zonas, kas noteikta kodolavārijas plānos.
Ministrs uzsvēra, ka Viļņa atrodas tā dēvētajā 100 kilometru zonā, kurā tiktu veikti citi pasākumi, lai palīdzētu iedzīvotājiem, ja Baltkrievijā notiktu kodolavārija.
"Viņu kompetences trūkumam nav attaisnojuma. Ir grūti pateikt, vai viņi nav lasījuši plānu, vai arī ir citi iemesli," paziņoja Misjūns.
Viņš piebilda, ka pašvaldība nav koordinējusi plānotās mācības ar ministriju, policiju vai ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem.
Ministrs informēja, ka Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā oktobra sākumā paredzētas civilās aizsardzības mācības.
"Tās būs normālas mācības ar visu situācijā iesaistīto pašvaldību dalību," Misjūns sacīja un piebilda, ka pašlaik tiekot koordinēti mācību scenāriji.
Trešdien Viļņas pašvaldība paziņoja par plāniem 5.septembrī organizēt mācības, lai pārbaudītu pilsētas gatavību reaģēt uz kodolavāriju. Mācībās paredzēta arī daļēja pilsētas iedzīvotāju evakuācija.
Viļņas pašvaldības administrācijas direktors Povils Poderskis sacīja, ka mācību mērķis ir sagatavoties scenārijam, kad radioaktīvais piesārņojums izplatās 50 kilometru rādiusā ap AES. Šī teritorija ietver arī Viļņu.
Mācības palīdzētu izvērtēt pašvaldības uzņēmumu un dienestu gatavību reaģēt uz apdraudējumu. To laikā tiks imitēts arī kiberuzbrukumi.
Poderskis paziņoja, ka pašvaldība mācības plāno tāpēc, ka centrālā valdība kūtri gatavojas Astravjecas AES atklāšanai un iespējamiem negadījumiem.
Viņš norādīja, ka sliktākajā scenārijā no Viļņas tiktu evakuēti 50 tūkstoši cilvēku.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.
Minska apgalvo, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, tikmēr Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Astravjecas AES projektu īsteno Krievijas korporācija "Rosatom". Minska pirmo AES reaktoru sola iedarbināt šogad, bet sākotnējais termiņš no pavasara tagad pārcelts uz rudeni, savukārt otro reaktoru paredzēts iedarbināt aptuveni gadu pēc tam, kad būs sācis darboties pirmais.
2018.gada jūlijā publiskotajā Eiropas Savienības pārskatā par Astravjecas AES stresa testu rezultātiem konstatēti nopietni trūkumi drošības ziņā un sniegti ieteikumi to novēršanai, taču Minska tos nav ņēmusi vērā.
Savukārt Espo konvencijas dalībvalstis šogad februārī atzina, ka Astravjecas AES būvlaukuma vieta izraudzīta, pārkāpjot šo ANO konvenciju, kura reglamentē ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā.
