Ašeradens: No NEPLP tiek gaidīts risinājuma piedāvājums Latvijas Radio darbinieku aktualizētajām problēmām

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Arvils Ašeradens
Arvils Ašeradens Foto: Evija Trifanova/LETA

Pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa (KPV LV) aicinājuma Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) no šīs institūcijas tiek gaidīts risinājuma piedāvājums Latvijas Radio darbinieku aktualizētajām problēmām, sacīja Saeimas Mediju politikas apakškomisijas deputāts, "Jaunās Vienotības" valdes loceklis Arvils Ašeradens.

Pēc no NEPLP prasītā piedāvājuma skatīšanas komisijas sēdē, visticamāk, arī varētu tikt pieņemti kādi politiski lēmumi, norādīja politiķis. Viņš sacīja, ka ir jāsaprot, kāds ir risinājums konstatētajām problēmām, kad eskalējusies situācija starp Latvijas Radio Ziņu dienestu un Latvijas Radio vadību un kad Latvijas Radio žurnālisti ir pauduši neuzticību NEPLP.

Runājot par Latvijas Radio nepieciešamo finansējumu, Ašeradens norādīja, ka pozitīvi vērtētu risinājuma rašanu šai problēmai, ņemot vērā, cik svarīgs ir sabiedriskā medija satura jautājums. Reizē viņš pauda, ka darba algām naudu nebūtu racionāli piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet būtu jāmeklē cits finansējuma avots.

Attiecībā uz 2020.gadu NEPLP ir jāsniedz finansējuma pieprasījums, kas jau daļēji ir izdarīts, skaidroja politiķis. Viņš norādīja, ka šis jautājums tiks skatīts augusta vidū līdz ar visām pārējām jaunās politikas iniciatīvām.

Vaicāts par to, ka pēc Kaimiņa vēstules NEPLP paudusi, ka politiķiem nav tiesību dot uzdevumus nedz padomei, nedz sabiedriskajiem medijiem, Ašeradens, no vienas puses, atzina, ka var diskutēt par vēstījuma formu, bet no otras puses uzsvēra, ka Cilvēktiesību komisija realizē parlamentāro uzraudzību, atbilstoši kurai Kaimiņš ir aicinājis par medijiem atbildīgo institūciju sagatavot nepieciešamās atbildes. Apakškomisijas deputāts uzsvēra, ka Cilvēktiesību komisijai, realizējot parlamentāro uzraudzību, ir "siimtprocentīgas pilnvaras tā rīkoties".

Vaicāts par jau pašreizējo un vēl vienu iespējamo vakanci NEPLP, ja no padomes priekšsēdētājas amata nolemtu atteikties Ķezbere, Ašeradens norādīja, ka Cilvēktiesību komisijai jautājumi jārisina to ienākšanas secībā, tātad attiecībā uz pašlaik brīvo vietu.

Pēc Guntas Līdakas jau iepriekš pieņemtā lēmuma atkāpties no amata padome pašlaik strādā četru cilvēku sastāvā. Iespēju pamest NEPLP neizslēdz arī Ķezbere. Likumā noteikts, ka NEPLP veido pieci locekļi.

Jau vēstīts, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) vērsusies Saeimā, pieprasot no amatiem atbrīvot NEPLP locekļus. Saeimai tiek lūgts neatliekami savā darbakārtībā iekļaut jautājumu par NEPLP locekļu darba vērtēšanu, aģentūra LETA noskaidroja organizācijā. Vienlaikus organizācija lūdz Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.

LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents, atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās nozares dalībnieku un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota.

NEPLP ir zaudējusi mediju organizāciju un to darbinieku uzticību, uzsvērts Saeimai adresētajā iesniegumā, piebilstot, ka par vairāku NEPLP locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām izteiktas pamatotas šaubas. LŽA tāpat uzsvēra, ka NEPLP 2018.gada nogalē bez pietiekama pamatojuma atbrīvoja no darba Latvijas Televīzijas (LTV) valdi. Iesniegumā norādīts arī uz vairākām citām problēmām ar NEPLP.

NEPLP loceklis Patriks Grīva aģentūrai LETA sacīja, ka LŽA rīcība nav nekas jauns, jo "asociācija nemitīgi ir kritizējusi padomes darbu un izmantojusi visus līdzekļus, lai diskreditētu to". "Personīgi es priecātos par konstruktīvu kritiku, bet patlaban asociācijas apgalvojumi par to neliecina," uzskata Grīva, piebilstot, ka NEPLP turpinās darbu kā iepriekš, līdz Saeima lems pretēji.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu