Ķezbere: sabiedrisko mediju problēmas varētu risināt, apvienojot Latvijas Radio un LTV

Runājot par problēmām Latvijas Radio, Ķezbere paudusi viedokli, ka tās veidojot apstākļu kopums, tostarp tas, ka radio pēdējos gados nav bijis vadītāja, kuru radio ļaudis būtu pieņēmuši kā savējo. "Viena pagale nedeg. Darbiniekiem nav izveidojies labs kontakts ar valdi, un, manuprāt, šī nesaprašanās ir abpusēja. (..) Atceros kopsapulci, kurā bijusī Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe prezentēja savu redzējumu par attīstību un mēs bijām aicināti atbildēt uz jautājumiem. Tik biezu naida mākoni un tikai savu taisnību, neieklausoties runātājos, nekad dzīvē nebiju izjutusi," kritiskus vārdus arī radio darbiniekiem veltījusi Ķezbere.

Ķezbere atkārtoti paudusi nostāju, ka radio valdes nomaiņa pašlaik problēmas nerisinātu: "Vai Latvijas Radio būs vieglāk strādāt un dzīvot, ja valde tiks atlaista, kad jāaizstāv nākamo trīs gadu budžets un jāveido jaunais sabiedriskais pasūtījums? Neesmu pārliecināta, ka no kolektīva vidus atradīsies cilvēki, kas gribēs un varēs līdz jaunas valdes vai ģenerāldirektora iecelšanai nostāties šī nozīmīgā medija priekšgalā."

Pēc NEPLP vadītājas domām, problēmu risinājums ir atrodams juridiskā abu sabiedrisko mediju apvienošanā, ko NEPLP ir iekļāvusi gan savā nozares attīstības stratēģijā 2018.- 2022.gadam, gan piedāvājusi kā redakciju jaunajā Sabiedrisko mediju likumā, taču deputāti šo redzējumu ir noraidījuši.

Ķezbere atzīmējusi, ka "ar lielām bažām" raugās uz LTV rudens programmu tīklu, raidījumu ražošanas iespējām un atalgojumu. "Latvijas Radio darbinieki saņem algas un piemaksas, bet LTV ir projektu sistēma. Vasarā daudzi cilvēki ir dīkstāvē, jo tiek ekonomēti līdzekļi jaunās sezonas raidījumiem. Cik liela būs noslodze rudens periodā, to jutīsim, un gan jau būs arī neapmierinātība. Pirmie signāli no arodbiedrībām un darbiniekiem par štatu samazināšanu LTV izskanēja un bija padomes redzeslokā jau maijā," bažas skaidrojusi NEPLP pārstāve.

NEPLP vadītāja skaidrojusi, ka finanšu problēmas mediju nozarē veidojas, jo "reklāmas ieņēmumi pārvietojas uz interneta vidi, aizplūst no Latvijas satura ražotājiem uz citām platformām". "Naudas nozarē kopumā kļūst mazāk, un tas skar arī komercmedijus, kuri arī ir nozīmīga daļa Latvijas informatīvajā telpā," uzsvērusi Ķezbere. "Vai Ministru kabinets atradīs budžetā naudu, lai kompensētu sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, un vai Saeima to atbalstīs, ir liels šā rudens jautājums."

Ķezbere uzsvērusi, ka būtiski ir rūpēties un finansiāli atbalstīt ne tikai LTV un Latvijas Radio, bet arī komerciālos medijus.

"Valsts budžetam iesniegtajā pakete esam izstrādājuši jaunu finansējuma modeli bezmaksas zemes apraidei. Ko tas nozīmē? Šobrīd ēterā katrs var brīvi redzēt piecas programmas. (..) Gan reģionālais saturs, ko veido mazās televīzijas, gan sporta notikumu tiešraides, gan dzīvās diskusijas TV24 formātā ir papildinājušas sabiedrisko mediju radīto saturu, bet mēs no valsts budžeta nodrošinām iespēju apmaksāt raidīšanas izmaksas. Bet ne satura veidošanu, par ko formāli atskaitās komercmediji. Ja politiķi beidzot uzskatīs, ka satura veidošanai jāatvēl budžeta dotācija, tad būsim sadzirdēti. Ja tas nenotiks, tad, iespējams, 2020.gadā Latvijā bez maksas brīvi būs skatāmas vien divas LTV programmas, kuru apraide nodokļu maksātājam prasīs 2,4 miljonus eiro gadā," stāstījusi Ķezbere.