LU zinātnieki izstrādājuši digitālo zenītkameru, kas spēj veikt tiešus gravitācijas lauka virziena mērījumus

Zenītkamera pašlaik atrodas ceļā uz ASV, kur to iegādājusies Luiziānas Valsts universitāte saviem pētījumiem.

Ar instrumenta palīdzību iespējams precīzi definēt ģeoīda virsmu vai jūras līmeņa turpinājumu zem kontinenta. LU ĢĢI digitālā zenītkameras precizitāte ir ļoti augsta, kas pārspēj līdzšinējo tehnoloģiju iespēto, tāpēc amerikāņi izvēlējās tieši LU institūta instrumentu, skaidroja LU ĢĢI direktors Gunārs Silabriedis.

Luiziānas Valsts universitātes pētnieki latviešu zenītkameru izmantos zemes garozas grimšanas procesu mērīšanā. Savukārt Latvijā pašlaik Zemes gravitācijas lauka mērījumi notiek Latgalē, tikko tie noslēgušies Kurzemē. Ar zenītkameras palīdzību tiek modelēta Zemes gravitācijas lauka un ģeoīda virsmas struktūra.

Silabdriedis skaidroja, ka šādi mērījumi ļaus precizēt GPS mērījumu iegūto koordinātu vertikālās komponentes, lai to varētu lietot ģeodēzijas nolūkiem klasisko normālo augstumu sistēmā. Tāpat iegūta nozīmīga informācija par gravitācijas lauka struktūru visā Latvijas teritorijā, ko pēc tam varēs izmantot dažādos pētījumos. "Tā, manuprāt, būs ļoti vērtīga datubāze. Protams, ir iestrādes ir arī citos virzienos," pauda Silabriedis.

ĢĢI vadošais pētnieks profesors Jānis Balodis lēš, ka instruments varētu būt piemērots areālos, kur aktīvi noris zemestrīces.

Balodis uzsvēra, ka ar digitālo zenītkameru varētu fiksēt un monitorēt, kā notiek masas pārbīdes zem zemes, kas nav redzama un izsekojama. "Tas ir ļoti nozīmīgi, lai prognozētu zemestrīces un vulkānu izvirdumus," uzskata Balodis.

Tāpat ar zenītkameras palīdzību var veikt lokālu anomāliju jeb ģeoloģisko struktūru mērījumus, piebilda Silabriedis.

Interesi par LU pētnieku digitālo zenītkameru izrādījušas arī citas valstis. Lielāko ieguldījumu zenītkameras tapšanā snieguši ĢĢI pētnieki Augusts Rubans un Ansis Zariņš.