Lietuvas diplomāti aktīvi strādā, lai panāktu koordinētu Eiropas Savienības (ES) nostāju jautājumā par Doņeckas un Luhanskas iedzīvotājiem izdoto Krievijas pasu neatzīšanu, bet gadījumā, ja tas neizdosies, Lietuva varētu pieņemt vienpusēju lēmumu, pirmdien paziņojusi Ārlietu ministrija, reaģējot uz attiecīgu Igaunijas soli.
Igaunijas Ārlietu ministrija pirmdien nolēma neatzīt Krievijas Federācijas pases, kas pēc 24.aprīļa izdotas promaskavisko kaujinieku kontrolēto Ukrainas reģionu iedzīvotājiem, ja šo pasu īpašnieki līdz tam nav bijuši Krievijas pilsoņi.
Kā norādīja ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz aprīlī parakstīto Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrētu, kas paredz Doņeckas un Luhanskas iedzīvotājiem piešķirt Krievijas pilsonību atvieglotā kārtībā. Pēc viņa teiktā, šis Krievijas solis uzskatāms "par vēl vienu mēģinājumu graut Ukrainas suverenitāti un uzturēt Ukrainas austrumos pašreizējo nestabilo drošības situāciju".
Lietuvas Ārlietu ministrijas komentārā, kas atsūtīts ziņu aģentūrai BNS, atgādināts, ka ministrija ne vienreiz vien dažādos starptautiskos forumos deklarējusi noraidošu attieksmi pret šīm pasēm.
"Šobrīd Briselē norisinās diskusijas, kurās kopā ar ES institūcijām un dalībvalstīm tiek meklēti ceļi, kā tehniski īstenot koordinētu un vienotu ES politiku attiecībā uz šo pasu neatzīšanu," norādījusi ministrija.
"Ieturam tādu nostāju, ka pēc tam, kad [Eiropas] Komisija būs apstiprinājusi attiecīgas vadlīnijas, visas ES valstis ieņems kopīgu nostāju un vienoti neatzīs šīs pases. Ja vienotu viedokli neizdotos panākt, tiks sperti vienpusēji soļi," tā uzsvērusi.
