Arvien ticamāks kļūst scenārijs par publiskās un privātās partnerības modeli Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanā

FOTO: publicitātes

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai varētu izmantot publiskās un privātās partnerības modeli, atzina Kultūras ministrijā.

Sadarbības padomes Koncertzāles attīstības komitejas sēdē komitejas locekļi, iepazīstoties ar neatkarīgā revidenta SIA "PricewaterhouseCoopers" veikto izvērtējumu, publiskās un privātās partnerības modeli atzina par labu alternatīvu, ņemot vērā šā brīža valsts fiskālās telpas apstākļus, pavēstīja ministrijā.

Komitejas locekļi turpinās visu iespējamo Nacionālās akustiskās koncertzāles novietņu izvērtēšanu, norādīja KM.

Nesenās sanāksmes laikā komiteja vienojās, ka nākamajā koncertzāles attīstības komitejas sēdē pamatjautājums būs potenciālās koncertzāles funkcionalitātes un saturiskā piepildījuma izvērtējums Rīgas un valsts kontekstā, skaidroja ministrijā.

Gada sākumā Kultūras ministrijas organizētajās diskusijās ar arhitektiem, pilsētplānotājiem, mūziķiem, kultūras nozares amatpersonām un citiem ekspertiem izvērtēja deviņas iespējamās Nacionālās akustiskās koncertzāles novietojuma vietas Rīgas pilsētas centrā un atsevišķās teritorijās ārpus tā, proti, AB dambi, Andrejostu, Andrejsalu, Ķīpsalu, Latvijas Zinātņu akadēmijas teritoriju, Mūkupurvu, Torņakalnu, Uzvaras parku un Zaķusalu.

Savukārt jūnijā politisko partiju deleģēto pārstāvju sanāksmē diskutēja par trim piemērotākajām koncertzāles atrašanās vietām - AB dambi, Andrejostu, kā arī par Rīgas Kongresu nama pārbūvi un nepieciešamību veikt ieguldījumus Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietā Lielajā ģildē.

28.jūlijā Sadarbības padomes attīstības komitejas sēdē izskatīja projekta attīstīšanas iespējas Andrejostā, Dailes teātrī un Skanstē.

Kā informē ministrijā, pēc konceptuālā ziņojuma, kurā padziļināti būs aplūkotas visas iespējamās koncertzāles novietnes, starpinstitucionālās saskaņošanas, KM šo ziņojumu iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā (MK).

Lēmumu par tālāko Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības scenāriju MK varēs pieņemt rudens darba sesijā, norādīja ministrijā.

Atbildot uz jautājumu, cik varētu izmaksāt Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecība, ministrijā pavēstīja, ka katrā no iespējamajām novietnes vietām atšķiras nepieciešamo priekšdarbu apjoms, kā arī tā īstenošanai nepieciešamais laiks un finansējums.

Kā ziņots, par Nacionālās koncertzāles būvniecības ieceri tiek diskutēts kopš 2004.gada. Nacionālās koncertzāles novietojuma jautājumu jau iepriekš vairākkārt skatījusi Nacionālā Arhitektūras padome - pagājušogad 6.novembrī padziļināti aplūkojot trīs iespējamas alternatīvas - AB dambi, Kongresu namu un variantu Rīgas degradētajā teritorijā.

Marta beigās notika Latvijas Arhitektu savienības padomes sēde, kurā, izvērtējot plašu Nacionālās koncertzāles iespējamo novietojuma vietu loku, tika izteikts padomes atbalsts koncertzāles būvniecībai uz AB dambja.

Tāpat vēstīts, ka pašreizējais īpašnieks paudis vēlmi Latvijas valstij dāvināt zemesgabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai.

Attīstības projekta "Riga Port City" pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka dāvinājumam paredzēti divi nosacījumi. Pirmkārt, ka uz dāvināta zemesgabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, savukārt otrais nosacījums paredz, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kurš paredz, ka tiks "iztaisnota" Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai.

Uz augšu