Vai Zaļais punkts runā patiesību?
Re:Check

FOTO: Pixabay, re:Check

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina.

Latvijā pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu rosina vairāk nekā piecpadsmit gadus, bet iniciatīvai vienmēr atrodas oponenti un par spriešanu tālāk netiekam. Tagad iepakojuma pārstrādes uzņēmuma Latvijas Zaļais punkts  direktors Kaspars Zakulis saka – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītais projekts par depozītsistēmu ir novecojis. Skandināvijā un Rietumeiropā depozītsistēmas galvenokārt izmantojot, lai nodotu atkārtoti lietojamus dzēriena iepakojumus, kā stikla pudeles, nevis vienreizlietojamās plastmasas pudeles, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot?". Bet vai tas ir tiesa?

Uz to, ka raidījumā sniegtā informācija neizklausās patiesa, Re:Check norādīja lasītāja Iveta, kura vairāk nekā 20 gadus dzīvo Vācijā.

FOTO: Re:baltica

Zakulis Re:Check skaidroja, ka dzērienus pārdod divu veidu iepakojumos – vienreiz un atkārtoti lietojamos. Viņš stāsta, ka ir pat atkārtoti lietojamas, nedaudz biezākas un cietākas PET pudeles, kas Latvijā nav izplatītas: “Tās tiek izmantotas atkārtoti. Respektīvi, tiek aizvestas uz rūpnīcu, izmazgātas, izskalotas un izmantotas atkārtoti.” Skandināvijā un Rietumeiropā depozītsistēmu izmantojot šādam mērķim, bet “postpadomju valstīs, Igaunijā, Lietuvā, stumj iekšā arī vienreizlietojamās pudeles”. Tādējādi arī Latvijā, viņaprāt, plāno ieviest novecojušu modeli.

Zakulim gan nav taisnība. Re:Check sazinājās ar Dānijas depozītsistēmas apsaimniekotāju Dansk Retursystem. Tās pārstāve Mete Tesbjerga Klinta atklāja – veikalos, kur depozīta automātos vāc pudeles, iespējams nodot gan vienreizlietojamās, gan atkārtoti lietojamās pudeles. Atkārtotai lietošanai no veikala pudeles savāc alus brūvētavas, taču 2018.gadā tie bija tikai 14% no kopējā pudeļu skaita. Pārējās pudeles savāc un pārstrādā Dansk Retursystem.

Savukārt Norvēģijā kompānijas Infinitum gada pārskats liecina – ar depozītsistēmas palīdzību tiek atgriezti 87 – 88% pudeļu un skārdeņu. Pilnīgi visus savāktos iepakojumus vāc ar mērķi pārstrādāt, nevis izmantot atkārtoti. Kā raksta portāls Deutsche Welle, Norvēģijā atkārtoti lietojamās pudeles ar depozītsistēmu pārtrauca vākt 2014.gadā. Vides aktīvistu organizācijas gan norāda, ka vākt atkārtoti uzpildāmas pudeles būtu videi draudzīgāk. Tāpat dzērienu iepakojumus pārstrādei ar depozīta sistēmu vāc arī Somijā.

Vācijā, tāpat kā Dānijā, sistēma ir dalīta, liecina The Guardian raksts. Tās sistēmu aprakstījusi arī Latvijas Avīze. Vāc gan atkārtoti lietojamu, gan vienreizlietojamu taru. Par iepakojumu, kas lietojams tikai vienreiz, dzēriena cenā ierēķināta augstāka maksa, lai cilvēki būtu motivētāki pudeli nodot un saņemt naudu atpakaļ. Tā rezultātā Vācijā ar depozīta sistēmas palīdzību pārstrādei neizdodas atgūt vien 1 – 3% pudeļu, kuras nav iespējams izmantot atkārtoti.

Kad Re:Check Zakulim norādīja – nav tiesa, ka vienreizlietojamās pudeles vāc tikai postpadomju valstīs, viņš atzina, ka nevar konkrēti pateikt, kurās valstīs to dara vai nedara. Lūgts precizēt, kuras ir tās Skandināvijas un Rietumeiropas valstis, kur vienreizlietojamās pudeles depozītsistēmā nepieņem, viņš nosauca tikai Austriju. Tomēr no Zakuļa skaidrojumiem izriet, ka tur pudeļu nodošana notiek citādi, nekā tas plānots Latvijā. Proti, iepakojumus nepieņem automātā. Austrijas veikalos vienkārši var nodot izlietotās atkārtoti lietojamās pudeles, kā vietām stikla pudeles var nodot arī Latvijā.

Jāpiebilst, ka vairākās Rietumeiropas valstīs vai to daļās, piemēram, Beļģijā, FrancijāAnglijā, norit diskusijas par dzērienu depozīta sistēmas ieviešanu vai atjaunošanu. Līdzīgi kā Latvijā, arī tur saduras vides aizstāvju un industrijas argumenti.

Secinājums: Nav tiesa, ka depozītsistēma, kuru VARAM rosina ieviest Latvijā, būtiski atšķiras no sistēmām, kas pastāv citās Eiropas valstīs. Lai gan ir tiesa, ka daudzviet atkārtoti lietojamās plastmasas pudeles ir izplatītākas nekā Latvijā, tomēr depozītsistēmas daudzviet pieņem gan vienreizlietojamas, gan atkārtoti lietojamas pudeles. Zakuļa izteikums ir vispārināts.

                                       Fakti:

- VARAM plānoja, ka Latvijas depozīta automātos pieņemtu dzērienu iepakojumus no PET, stikla, metāla (skārda bundžas) ar tilpumu no 0,1 – 3 l.

- Saeimas deputāts un VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (Attīstībai/Par!) aicinājis ieviest plašāku depozīta sistēmu dažādiem iepakojuma veidiem, savukārt vides aizsardzības NVO pārstāvji raizējas, ka tas vēl vairāk sarežģītu sistēmas ieviešanu.

- Iepakojuma likuma grozījumi, kas paredz depozītsistēmas ieviešanu, Saeimā pieņemti divos no trim lasījumiem.

- Cik % no pārdoto dzērienu iepakojuma apjoma ar depozītsistēmu izdodas savākt citviet?

FOTO: Re:baltica

Uz augšu