/nginx/o/2019/07/15/12366118t1hc145.jpg)
Pirmdienas paziņojumā ASV prezidents Donalds Tramps izteica savu skaidrojumu par to, kas vainojams abās apšaudēs, kuras satricināja Ameriku vienā nedēļas nogalē. Proti, nevis ieroči nogalināja vai ievainoja vairāk nekā 80 cilvēku, bet gan garīgās kaites un naids.
Tiesa, lai arī šie izteikumi nav nepareizi, tomēr ārsti uzskata, ka mentālās veselības vainošana šajās un citās apšaudēs ir pārspīlēta. Tā vietā būtu nevis jārokas šāvēju galvās, bet stingrāk jākontrolē piekļuve ieročiem, rakstīts izdevumā “TIME”.
“Tā ir cilvēku ar garīgām kaitēm padarīšana par grēkāžiem. Lai arī dažādi mentālie stāvokļi, piemēram, depresija, trauksme un pašnāvnieciska uzvedība ASV iedzīvotāju vidū aizvien pieaug, tomēr citās valstīs, kur sabiedrības garīgās veselības situācija nav labāka, masu apšaudes notiek krietni retāk,” komentēja ārsts Sets Trūgers.
Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka relatīvi nelielu procentu nežēlīgu noziegumu ir pastrādājuši cilvēki ar diagnosticētām garīgām kaitēm, kā arī tas, ka ieroču pieejamība, nevis garīgu kaišu simptomi ir pie vainas noziegumos.
Rezultātā arvien vairāk ārstu jau gadiem diskutē par to, ka atbildīgajām personām būtu vairāk jāpievēršas tieši ieroču kontrolei, nevis garīgajai veselībai.
Tādas ārstu apvienības kā Amerikas Pediatrijas akadēmija un Amerikas Medikamentu asociācija ļoti aktīvi darbojas, lai rosinātu atbildīgās personas pieņemt stingrākus ieroču kontroles likumus un sākt plašākas vardarbības ierobežošanas kampaņas.
“Garīgo kaišu regulārā vainošana masu apšaudēs ir nepamatota un stigmatizējoša. Garīga rakstura problēmu biežums ir aptuveni līdzīgs visā pasaulē, tomēr citās valstīs masu apšaudes nenotiek tik bieži kā Amerikā, kur pieeja ieročiem ir relatīvi viegla,” rakstīts paziņojumā pēc Deitonas apšaudes.
Pēc apšaudēm garīgās veselības profesionāļi steidza sociālajos medijos novilkt robežu starp rasismu, kas ir acīmredzamais iemesls Teksasas apšaudē, un garīgo veselību. Lai arī ir viegli novelt visus vardarbīgas un nežēlīgas uzvedības motīvus uz garīgām kaitēm, tomēr ārsti saka, ka tā ir pārmērīga notikumu un apstākļu vienkāršošana. Tā vietā likumdevējiem vajadzētu fokusēties uz to, lai nepieļautu ieroču nokļūšanu indivīdu rokās.
Every doctor is tweeting that mass shootings are not a mental health issue, they are a gun access issue.
— Jennifer Gunter (@DrJenGunter) August 4, 2019
Listen to the experts.
I’m a psychologist. I research violence. I study this topic. It’s access to guns. IT’S. NOT. MENTAL. ILLNESS. And while I’m screaming, IT’S NOT VIDEO GAMES either. @realDonaldTrump @CNN @TexasTribune #ElPaso #violence @shannonrwatts @ChrisMurphyCT
— Jeff R Temple, PhD (@DrJeffTemple) August 5, 2019
Ja mēs vēlamies izbeigt ieroču vardarbību, tad sabiedrības garīgās veselības uzlabošana būs tikai viena no puzles daļām. Daudz lielāka ietekme būtu nopietna pievēršanās ieroču kontrolei.
“Ideāla analoģija ir automašīnas, kuru vadīšana mūsdienās, salīdzinot ar neseno pagātni, ir kļuvusi ļoti droša. Tas ir tāpēc, ka mēs esam pētījuši, analizējuši un strādājuši, lai automobiļi būtu pēc iespējas drošāki un ceļu infrastruktūra labāka. Tieši ar tādu pašu vērienu un paņēmieniem būtu jāpievēršas ieroču kontrolei,” piebilda Trūgers.
