Planētas vārdā - kaut ložņāt pa miskastēm (6)

TVNET/The Local
CopyLinkedIn Draugiem X
"Atkritumu glābšana" Britu Kolumbijā 2012.gadā. Ilustratīvs attēls
"Atkritumu glābšana" Britu Kolumbijā 2012.gadā. Ilustratīvs attēls Foto: Reuters/ScanPix

Vācijā ar likumu aizliegts makšķerēt no veikalu un restorānu atkritumu tvertnēm nepārdotos produktus. Tomēr tieši to nakts vidū Berlīnes lielveikala pagalmā dara slēpošanas masku apvilkušais Andrea, kuram pie pieres piesprausts lukturītis. "Es cīnos pret sistēmu, kas balstīta uz pārmērīgu patēriņu," portāla "The Local" žurnālistiem saka 22 gadus vecais jaunietis, kurš studē maģistrantūrā un trūkumu necieš.

Andrea nakts aizsegā izlien pa šķirbu žoga apakšā. Ticis otrā pusē, viņš mēro vēl pāris soļus līdz savam mērķim - pārpildītam atkritumu konteineram, kura augšpusē redzami makaronu iepakojumi, plēvē ietīti augļi un olīveļļa ar trifelēm.

"Jābūt ātram, ar cieņu jāizturas pret apkārtni un - pats galvenais - jāizvairās no policijas, jo Vācijā no miskastes izvilktas nepārdotās preces ir aizliegts tirgot," uzskaita pārtikas atkritumu samazināšanas aktīvists.

Ikdienā Andrea studē fiziku. Viņš norāda, ka naksnīgos atkritumu reidus veicot nevis finansiālu, bet gan "politisku apsvērumu" dēļ.

"Es cīnos pret sistēmu, kas balstīta uz pārmērīgu patēriņu. Mana vecmāmiņa vienmēr teica: nemet laukā ēdienu! Bet cilvēki labāk izmet pārtiku atkritumos, nekā to par brīvu atdod kādam citam," savu nostāju pamato Andrea.

Piepildot savu 60 litru mugursomu ar konteinerā atrastajiem produktiem, Andrea stāsta, ka parasti daloties ar saviem dzīvokļa biedriem, pagatavo tos pats vai arī atdod vietējai zupas virtuvei. Viņš apzinās, ka riskē, - šādas "atkritumu medības" Vācijā tiek uzskatītas par zagšanu (ja konteiners atrodas privātīpašumā) un par tām draud naudassods vairāku simtu eiro apmērā. Neskatoties uz to, līdzīgi rīkojas vēl vairāki simti aktīvistu visā Vācijā.

11 miljoni tonnu, ko izglābt

Oficiālie statistikas dati liecina, ka Vācijā ik gadu atkritumos tiek izmesti 11 miljoni tonnu pārtikas. Ja pieskaita lauksaimniecības atkritumus, šis skaitlis palielinās līdz 18 miljoniem tonnu.

Šā gada janvārī diviem studentiem par "nopietnu zādzību" - lielveikala atkritumu konteineru patukšošanu - katram tika piespriestas astoņas sabiedriskā darba stundas un 225 eiro sods.

"Paskatoties uz lielveikala atkritumu tvertnēm, uzreiz krīt acīs tas, cik daudzi no šiem atkritumiem ir pilnībā lietojami," aģentūrai AFP norādīja abi studenti, kuri identificēti kā Karo un Franci.

Pēc jauniešu aresta tika ierosināta petīcija par "atkritumu glābšanas" dekriminalizāciju, kas savāca vairāk nekā 130 000 parakstu. Līdzīgu Eiropas Savienības (ES) līmeņa petīciju parakstījuši vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku. 

Aktīvisti mudina Vācijas valdību pieņemt līdzīgu likumu kā Francijā un Beļģijā, kur lielveikaliem neiztirgotās preces jāatdod labdarībai.

Pārtika no miskastes - nehigiēniski?

Jūnijā Berlīnē notika pirmie protesti, kuros aktīvisti pieprasīja dekriminalizēt pārtikas ņemšanu no atkritumu tvertnēm. 

Tomēr Vācijas Pārtikas un lauksaimniecības ministrija iebilst, ka izmests ēdiens varētu būt sabojājies un negatīvi ietekmēt veselību. Kā arī lielveikali pēc pašu iniciatīvas jau "ļoti labi" sadarbojas ar pārtikas izdales punktiem, no kuriem labumu gūst ap 1,5  miljoniem cilvēku, teikts valdības paziņojumā.

Aktīvisti uzskata, ka ar brīvprātīgajiem pasākumiem esot par maz. "Līdzīgi kā plastmasas atkritumu gadījumā, mēs uzskatām par normālu situāciju, kad atbildība tiek prasīta tikai no patērētājiem," norāda Pasaules dabas fonda (WWF) speciāliste pārtikas jautājumos Tanja Drēgere de Terana.

"Mums ir viena vienīga planēta," piebalso Franci un Karo. "Milzīgā pārtikas atkritumu problēma visā pasaulē ir viens no globālās sasilšanas cēloņiem. Mums jārīkojas nekavējoties."

Maijā publicētā ANO ziņojumā tika secināts, ka lielie nevajadzīgi saražotās pārtikas apjomi esot viens no galvenajiem oglekļa emisiju apjoma pieauguma iemesliem.

Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu