Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā turpinās diskusijas un no Finanšu ministrijas (FM) vēl tiek gaidīts fiskālās jeb finansiālās ietekmes vērtējums iespējai samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) tā dēvētajiem sabiedriskajiem veselīgajiem ēdinātājiem un grāmatām, pastāstīja "Jaunās Vienotības" pārstāvis attīstības komitejā Ints Dālderis.
Politiķis skaidroja, ka attīstības komitejā netiek pieņemti lēmumi un arī par šiem jautājumiem izšķiršanās nav notikusi, jo vēl nepieciešams arī aprēķināt finansiālo ietekmi uz valsts budžetu.
JV iekšienē esot dažādi viedokļi par to, vai no 21% līdz 12% samazināt PVN tā dēvēto veselīgo ēdinātāju piedāvājumam, un Dālderis personīgi atbalsta šādu soli.
Viņš norādīja, ka tiem ēdinātājiem, kas piedāvā maltītes no svaigiem produktiem, ir nepieciešams citādāks darbaspēka ieguldījums, līdz ar to arī būtu nepieciešams atbalsts nodokļu jomā. Dālderis skaidroja, ka tradicionālie ēdinātāji jāvērtē kā Latvijas kultūrtelpas pazīme, kuras saglabāšana jāatbalsta.
Politiķis uzsvēra: ja tiktu nolemts veikt šādas izmaiņas, tās neattiektos uz "ātrajām ēstuvēm", kurās tiek pārdoti citās valstīs sasaldēti pusfabrikāti.
Tāpat izskanējis rosinājums grāmatām PVN samazināt no 12% līdz 5%, un Kultūras ministrijas pārstāvji ir argumentējuši, ka tas būtu pareizs atbalsta veids grāmatniecības nozarei, norādīja JV pārstāvis.
Reizē viņš norādīja, ka ir jautājums, vai šis ir efektīvākais mehānisms. Politiķis norādīja, ka iepriekš jau noteikta pazeminātā likme uz 12%, bet, ņemot vērā, ka tiek rosināts veikt jaunu samazinājumu, redzams, ka šāda pieeja īsti nestrādā. Tāpat esot jautājums, vai izdevniecības jau pašlaik maksā PVN atbilstošā līmenī, jo kādas summas tiekot samaksātas priekšnodoklī, kas noved pie PVN pārmaksas, ko valsts atmaksā atpakaļ, vērsa uzmanību Dālderis.
Politiķis norādīja, ka par šiem piedāvājumiem vēl jāveic detalizētāki scenāriju aprēķini, kā arī par tiem gaidāmas diskusijas gan ministru līmenī, gan starppartiju sarunās. Tas attiecas arī uz ministriju jau iesniegtajām vajadzībām 2020.gada budžetā, piebilda JV pārstāvis attīstības komitejā.
Kā ziņots, attīstības komiteja vērtēs, kāda ir fiskālā rocība iespējamiem soļiem 2020.gada budžetā saistībā ar neapliekamā minimuma un minimālās algas paaugstināšanu, iniciatīvu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jomā un PVN samazināšanu divās nozarēs, pastāstīja attīstības komitejas vadītājs, Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).
Zakatistovs piebilda, ka vēl nav zināms, vai šīs ieceres tiks īstenotas, jo tas būs atkarīgs no fiskālās telpas jeb finanšu iespējām valsts budžetā.
Viņš arī pavēstīja, ka attīstības komitejā pieņemta kopēja nostāja, ka, gatavojot 2020.gada valsts budžetu, valdību veidojošās partijas savstarpēji sadarbosies un nākamā gada budžets būs kopdarba, nevis savstarpējās sacensības rezultāts.
