Asociācija: 5% PVN likmes piemērošana grāmatām stabilizētu nozari

FOTO: Zane Bitere/LETA

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošana grāmatām vien nedaudz ietekmēs valsts budžetu, turklāt tas palīdzēs stabilizēt nozari, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Viņa atzīmēja, ka pašreiz situācija grāmatu izdevējiem ir samērā pozitīva un ar zināmu stabilitāti. Grāmatnīcu apgrozījums pieaugot. Taču bažas rada arvien pieaugošās izmaksas, un, pēc Punkas teiktā, vidējā grāmatu tirāža Latvijā pagājušajā gadā pirmo reizi noslīdējusi zem 1000 eksemplāriem.

Tādēļ būtu svarīgi piemērot 5% PVN likmi pašreizējo 12% vietā. Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka tas ļaus grāmatu izdevēju nozarē saglabāt un veicināt stabilitāti, kā arī veicināt grāmatu pirkšanu.

Viņa piebilda, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs vidējā PVN likme grāmatām ir 7%, savukārt atsevišķās valstīs tā ir pat zem 5%.

Punka arī norādīja, ka grāmatu izdevēju prāt, Finanšu ministrijas (FM) aprēķini par samazinātās PVN likmes grāmatām ietekmi uz valsts budžetu ir pārspīlēti. FM aprēķinājusi, ka tas no valsts budžeta prasītu vairākus miljonus eiro nākamajā gadā. Grāmatu izdevēju sākotnējie aprēķini liecina, ka tas no valsts budžeta prasītu nepilnu miljonu eiro, turklāt "atbrīvotie līdzekļi" grāmatu izdevējiem atgrieztos ekonomikā algās un apgrozījuma pieaugumā, skaidroja Punka.

Tāpat ir jāturpina diskusija par samazinātās likmes piemērošanu audio un elektroniskajām grāmatām, uzskata grāmatu izdevēji.

Jau vēstīts, ka Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā turpinās diskusijas un no Finanšu ministrijas (FM) vēl tiek gaidīts fiskālās jeb finansiālās ietekmes vērtējums iespējai PVN tā dēvētajiem sabiedriskajiem veselīgajiem ēdinātājiem un grāmatām.

"Jaunās Vienotības" pārstāvis attīstības komitejā Ints Dālderis iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka attīstības komitejā netiek pieņemti lēmumi un arī par šiem jautājumiem izšķiršanās nav notikusi, jo vēl nepieciešams arī aprēķināt finansiālo ietekmi uz valsts budžeta.

JV iekšienē esot dažādi viedokļi par to, vai no 21% līdz 12% samazināt PVN tā dēvēto veselīgo ēdinātāju piedāvājumam, un Dālderis personīgi atbalsta šādu soli.

Tāpat izskanējis rosinājums grāmatām PVN samazināt no 12% līdz 5%, un Kultūras ministrijas pārstāvji ir argumentējuši, ka tas būtu pareizs atbalsta veids grāmatniecības nozarei, norādīja JV pārstāvis. Reizē viņš norādīja, ka ir jautājums, vai šis ir efektīvākais mehānisms. Politiķis norādīja, ka iepriekš jau noteikta pazeminātā likme uz 12%, bet, ņemot vērā, ka tiek rosināts veikt jaunu samazinājumu, redzams, ka šāda pieeja īsti nestrādā. Tāpat esot jautājums, vai izdevniecības jau pašlaik maksā PVN atbilstošā līmenī, jo kādas summas tiekot samaksātas priekšnodoklī, kas noved pie PVN pārmaksas, ko valsts atmaksā atpakaļ, vērsa uzmanību Dālderis.

Politiķis norādīja, ka par šiem piedāvājumiem vēl jāveic detalizētāki scenāriju aprēķini, kā arī par tiem gaidāmas diskusijas gan ministru līmenī, gan starppartiju sarunās. Tas attiecas arī uz ministriju jau iesniegtajām vajadzībām 2020.gada budžetā, piebilda JV pārstāvis attīstības komitejā.

Kā ziņots, attīstības komiteja vērtēs, kāda ir fiskālā rocība iespējamiem soļiem 2020.gada budžetā saistībā ar neapliekamā minimuma un minimālās algas paaugstināšanu, iniciatīvu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jomā un PVN samazināšanu divās nozarēs.

Uz augšu