Gada inflācija Latvijā turpinās samazināties, prognozē analītiķi

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis piedalās preses konferencē, kurā prezentē Latvijas algu un atlīdzību pētījuma rezultātus.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Gada inflācija turpmākajos šā gada mēnešos Latvijā turpinās samazināties, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot ceturtdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada augstākais gada inflācijas punkts varētu būt aiz muguras. "Respektīvi, inflācija augstāko virsotni sasniedza aprīlī - 3,4%, un turpmāk, līdz ar izaugsmes palēnināšanos, globālā fona vājināšanos, inflācijas temps Latvijā pierims, kaut atsevišķos sektoros gaidāmi uzplaiksnījumi," viņš teica.

Gašpuitis arī minēja, ka ārējais fons norāda uz inflācijas vides vājināšanos, piemēram, eirozonas (Vācijā, Francijā un Itālijā) gada inflācija jūlijā samazinājās līdz 1,1% un, iespējams, turpmākajos mēnešos turpinās sarukt. Šobrīd tempa palēninājumu nosaka enerģijas ietekmes uz inflāciju kritums, kas, ņemot vērā bažas par globālo izaugsmi, varētu turpināties.

"Pārtikas sadārdzināšanās turpināsies, kaut šobrīd pienāk pozitīvas ziņas par iespējamo ražu, kas kāpumu padarītu mazāk izteiktu. Taču jārēķinās, ka nelabvēlīgi laika apstākļi var strauji situāciju sagriezt kājām gaisā. Āfrikas cūku mēra plosīšanās Āzijā nozīmē, ka cenu kāpums turpināsies cūkgaļai. Nozīmīgu ietekmi uz inflāciju atstās gaidāmais tarifu pieaugums siltumenerģijai, kā arī lēciens atkritumu izvešanas pakalpojumiem. Augustā uzrādīsies arī akcīzes nodokļa samazinājuma ietekme alkoholam. Sagaidu, ka vēl ar zināmu inerci cenās turpinās uzrādīties straujais algu kāpuma efekts, kam ir pamats pamazām kristies. Piezemētākam skatījumam uz ekonomikas un patēriņa perspektīvām nedaudz jāpiezemē cenu kāpumu pakalpojumiem," sacīja Gašpuitis.

Viņš arī prognozēja, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs 2,9%.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA pauda, ka inflācija Latvijā turpina atkāpties pēc divu gadu augstākā punkta 2019.gada aprīlī, kad tā sasniedza 3,4%. Jūlijā gada inflācija samazinājās līdz 2,9% un gada otrajā pusē tās dinamika būs drīzāk lejupejoša.

Tāpat viņš norādīja, ka mēneša deflācija jūlijā ir tipiska parādība, bet šogad tā bija lielāka nekā vidēji, cenām samazinoties par 1%. "Kā jau parasti šajā mēnesī, samazinājās cenas apģērbiem un apaviem (par 8,3%), pārtikai (par 1,2%). Cenu izmaiņas šajās kategorijās bija mēnesim tipiskas, bet šoreiz patērētājus iepriecināja dabasgāzes cenu kritums par 17,9%. Par 2,2% samazinājās degvielas cenas. Interesants pavērsiens aizvadītā gada laikā noticis apdrošināšanas tirgū. Ja pirms gada šī pakalpojuma cenu inflācija bija 22,5%, tad šogad jūlijā polišu cenas bija par 5,5% zemākas," minēja Strautiņš.

Viņš norādīja, ka turpmākajos mēnešos inflāciju ietekmēs "Rīgas siltuma" tarifu paaugstināšana 1.augustā par 16,9%, savukārt koksnes produktu tirgus krīze var palīdzēt citām, galvenokārt uz biomasu balstītām apkures sistēmām samazināt izmaksas. Taču pats svarīgākais jautājums ir inflācijas makroekonomiskais konteksts nākamā gada laikā.

"Pērn bija lieliska makroekonomisko rādītāju kopaina - iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums paātrinājās, bet inflācija pazeminājās. Šogad viss notiek aplam, abi rādītāji virzās uz pretējo pusi. Taču ir cerības, ka inflācija savukārt pēc brīža sekos IKP pieauguma krītošajai līknei. Pirmkārt tāpēc, ka ekonomika bremzējas globāli un tas ietekmē izejvielu cenas. Piemēram, "Brent" naftas cena šodien samazinājusies līdz 57 dolāriem par barelu jeb 21,3% mazāk nekā pirms gada, vēl aprīļa beigās cena pārsniedza 74 dolārus," klāstīja Strautiņš.

Viņš arī minēja, ka Latvijas pamatinflācija, no kopējā groza izņemot enerģiju, pārtiku, kā arī alkoholu un tabaku, 2016.gada jūnijā bija samazinājusies līdz 0,7%, bet trīs gadus vēlāk jeb šā gada vidū sasniedza 2,4%. Iepriekšējais kritums bija gan pasaules izejvielu tirgu, gan 2014.-2016.gadā notikušās ekonomikas izaugsmes bremzēšanās atbalss. Savukārt sekojošajos divos gados izaugsmes paātrinājums atspoguļojās darba tirgū un līdz ar to arī inflācijas skaitļos.

"Inflācija Latvijā nākamgad būs zemāka kaut vai tikai pasaules izejvielu tirgus ietekmes dēļ. Naftas tirgū atkal draud pamatīga pārprodukcija. Lielākas ir šaubas par iekšējo procesu, tas ir, darba tirgus un cenu mijiedarbību.

No vienas puses, prognozes par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav iepriecinošas. IKP pieaugums nākamgad, visdrīzāk, būs mazāks nekā šogad, kas savukārt varētu būt par pāris procentpunktiem mazāks nekā bija pērn. No otras puses, ir iespējams, ka šī IKP dinamika tikai ļoti nedaudz atdzesēs darba tirgu, jo pasaules satricinājumu ietekme uz dažādiem reģioniem būs krasi nevienmērīga, par ko liek domāt paredzamais krasi atšķirīgais nozaru sniegums," sacīja Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare aģentūrai LETA norādīja, ka gada inflācijas galvenie virzošie faktori ir pārtikas produkti, alkoholiskie dzērieni un tabaka, kā arī ar mājokli saistītu preču un pakalpojumu cenu kāpums. Vienlaikus degvielas cenas globālo naftas cenu ietekmes dēļ samazinājušās.

"Savu lomu pārtikas preču cenu kāpumā neapšaubāmi spēlē tādi faktori kā iepriekšējo gadu skaudrā graudu raža un cūku mēra izplatība pasaulē. Tādēļ gan miltiem un citiem graudaugiem, gan cūkgaļai ir novērojams straujš cenu kāpums. Savukārt dārzeņu cenu augšana ir iepriekšējā gada nodokļu likmes samazinājuma veidotais bāzes efekts. Tādējādi pēc 2018.gada cenu krituma šogad dārzeņu un kartupeļu cenas pieaug," skaidroja Komare.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā patēriņa cenas samazinājās par 1%, bet gada inflācija - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2018.gada jūliju - bija 2,9% apmērā. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieauga par 3%.

Uz augšu