Piekļūstot personu datiem, krāpnieki Kurzemē no kādas sievietes izkrāpuši 150 000 eiro (14)

Kurzemē par krāpšanas gadījumiem ir sākti kriminālprocesi. Krāpniekiem pārskaitītās naudas summas ir ievērojamas - no 700 eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Lielākais naudas pārskatījums no kāda liepājnieka šogad ir bijis 104 000 eiro. Tāpat kāda sieviete šogad vērsās Valsts policijā ar iesniegumu, ka pagājušā gada beigās ir veikusi pārskaitījumu 150 000 eiro apmērā.

Skaidrojot krāpšanas shēmu, policijā norādīja, ka krāpnieki cietušajiem telefoniski vai caur programmu "Skype" izsaka piedāvājumu nopelnīt, piesakoties un ieguldot naudu "Forex" tirgū.

Cilvēkiem tiek dotas norādes lejupielādēt kādu no attālinātās piekļuves aplikācijām. Sarunas laikā viņiem arī tiek lūgts ielogoties savā bankas kontā. Pēc tam krāpnieki no viņu banku kontiem noskaita lielas naudas summas, kurus ar saviem internetbankas datiem apstiprina paši cietušie. Naudas pārskaitījumi tiek veikti uz fizisku un juridisku personu ārzemju kontiem. Cietušie savos datoru ekrānos ne vienmēr redz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu - atsevišķos gadījumos iepriekš izveidotu filmiņu.

Sākumā zvanītāji uzdodas par dažādu eksistējošu kompāniju menedžeriem. Viņi galvenokārt zvana no ārvalstu tālruņa numuriem vai sazinās caur programmu "Skype" un saruna notiek krievu valodā. Zvanītāji iegūst informāciju par cilvēku, kuram ir piezvanīts - iegūst internetbankas datus, norēķinu kartes attēlus, personu apliecinošus dokumentus, virtuāli parakstītus atbildības un apliecinājuma līgumus.

Krāpnieki cietušajiem apgalvo, ka naudas līdzekļi it kā tiek novirzīti uz, iespējams, konkrētu tirgus platformu, kur līdzekļi tiek ieguldīti "Forex" tirgū. Krāpnieki norāda, ka mirklī, kad ir gūta peļņa un persona vēlās to saņemt, ir jāmaksā komisijas maksa par naudas pārvedumu, procenti, ko jāmaksā pašam cietušajam.

Šajos gadījumos cilvēki notic, ka naudu iegūs, tāpēc arī izvēlas pārskaitīt prasīto naudas summu. Tad zvanītājs izdomā vēl vairāk atrunu, kāpēc šo naudu vēl nevar pārskaitīt uz Latvijas kontiem, tāpēc ir jāpārskaita papildu komisijas maksa, lai naudu atgūtu.

Policijai zināms, ka vairākās situācijās iedzīvotāji ir paņēmuši kredītus bankās, lai tikai prasīto naudu varētu pārskaitīt zvanītājiem un atgūtu it kā lielāku naudas summu, taču tas tā arī nenotiek. Savukārt, ja cietušie atsakās naudu pārskaitīt, no krāpniekiem seko dažādi pārmetumi un draudi.

Nākamais solis šajā shēmā ir tāds, ka pēc laika uzrodas jau cita kompānija un paziņo ka konkrētā klienta brokeris ir zaudējis licenci, taču ir iespēja atgūt ieguldīto naudu. Lai to izdarītu, ir jāveic naudas pārskaitījumi - komisijas maksas un procenti.

Policija atgādina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem nepiekrist lejupielādēt attālinātās piekļuves programmas, kā arī neiesaistīties apšaubāmos darījumos. Tāpat policija aicina neuzticēt citiem cilvēkiem savus personas datus, neatdot personu apliecinošus dokumentus un to kopijas, nevienam neatklāt savu interneta bankas paroli un pieejas kodus, kā arī šādus datus nesūtīt elektroniskajās vēstulēs.