Jūras spēku ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa vēro vairāki simti cilvēku (2)

Sanākušo vidū bija gan tūristi no dažādām valstīm, gan vietējie, kuri ar interesi vēroja notiekošo.

Cilvēki pie Brīvības pieminekļa sāka pulcēties jau plkst. 11.20, un drīz vien pēc tam, skanot mūzikai Jūras spēku orķestra izpildījumā, kara flotes jūrnieki raitā solī devās pie Brīvības pinekļa.

Parādes dalībniekiem rokās bija Jūras spēku vienību karogi. Pēc svinīgās ziedu nolikšanas skanēja valsts himna.

Pēc himnas izskanēšanas sekoja svinīga fotografēšanās un tad arī parādes skatītāji pamazām sāka izklīst, ļaudīm atkal pulcējoties plkst. 12, kad izskanēja Jūras spēku orķestra koncertprogramma.

Savukārt plkst. 14 Rīgas Meža kapos norisinājās atceres pasākums par godu Latvijas kara flotes komandierim admirālim Teodoram Spādem (1981-1970) un Jūras spēku komandierim jūras kapteinim Ilmāram Lešinskim (1957-2013), kurš bija Jūras spēku komandieris no 1999. gada līdz 2005. gadam.

LETA jau ziņoja, ka par Kara flotes dibināšanas dienu oficiāli tiek uzskatīts 1919. gada 10. augusts, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa. Brīvības cīņu laikā (1918-1920) īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai Latvijas valstij pašai savu Kara floti. Kara darbībā tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi.

1921. gada 12. jūnijā ūdenī tika nolaists pirmais Latvijas Kara flotes kuģis "Virsaitis", kas vēlāk pildīja flagkuģa funkcijas. Saskaņā ar Tautu Savienības 1920. gada oktobra nosacījumiem, Latvijai tika atļauts izveidot un uzturēt Kara floti.

Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS lielākā daļa Kara flotes kuģu un zemūdeņu tika iznīcināta vai arī aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Latvijas armijas Jūras spēku atjaunošanas diena ir 1992. gada 11. aprīlis, kad notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotā flotes kuģa "Sams".