SPRK sākusi konsultāciju vienota dabasgāzes tirgus izveidei starp Somiju, Igauniju un Latviju (1)

Publiskās konsultācijas mērķis ir skaidrot izstrādāto dabasgāzes tarifa metodiku, kā arī uzklausīt priekšlikumus, lai līdz 2020.gada 1.janvārim izveidotu vienotu dabasgāzes tirgu. Eiropā šāda mēroga projekts, kas paredz izveidot vienotu tarifu zonu starp trīs valstīm, ir unikāls un tiek īstenots pirmo reizi, norādīja SPRK.

"Šādu starptautiska mēroga konsultāciju procesu kopš pērnā gada īsteno arī pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un tāda notiek pirmo reizi. Latvijas, Igaunijas un Somijas gadījumā šis process ir īpašs, jo pirmo reizi Eiropā ir arī paredzēts izveidot vienotu tarifu zonu. Tarifu noteikšana, harmonizējot tos starp trim valstīm, ir ļoti sarežģīts un unikāls process. Šai iniciatīvai ir pievērsta arī pastiprināta interese no citām ES dalībvalstīm un institūcijām. Pastāv iespēja, ka arī citi reģioni sekos mūsu piemēram, un virzība uz ciešāku tarifu zonu integrāciju tiks izstrādāta nākamajā ES enerģētikas likumdošanas paketē," skaidroja SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Pašlaik Baltijā, kā arī citur Eiropā, piemērojamā ieejas-izejas pārvades tarifu sistēma rada barjeras dabasgāzes tirdzniecībai starp dalībvalstīm un bieži rezultējas neefektīvā infrastruktūras izmantošanā, proti, notiek "tarifu uzkrāšanās", ja dabasgāzes transportēšana tiek veikta caur vairākām zonu robežām, tādējādi sadārdzinot un bremzējot gāzes tirdzniecību. Tāpēc esošo pārvades tarifu struktūru var uzskatīt par vienu no galvenajiem šķēršļiem visu ES aptveroša, integrēta dabasgāzes tirgus attīstībā, minēja SPRK.

Komisijā atzīmēja, ka, īstenojot vienotās tarifu zonas modeli, dabasgāzei starp Latviju, Igauniju un Somiju netiks piemēroti pārvades tarifi. Tas nozīmē, ka tarifs tiks piemērots tikai vienu reizi, kad dabasgāze tiks importēta vienotājā zonā.

Irklis uzsvēra, ka vienotais dabasgāzes tirgus stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību, tostarp arī mazinot vēsturiskā piegādātāja "Gazprom" dominanci reģionā, veicinās dabasgāzes tirgus konkurenci, sekmēs reģiona infrastruktūras, tajā skaitā Latvijas pazemes dabasgāzes krātuves efektīvāku izmantošanu. Tas savukārt rezultēsies konkurētspējīgākās dabasgāzes cenās un augstas kvalitātes pakalpojumos, sniedzot labumu dabasgāzes patērētājiem.

Pie vienotās tarifa zona izveides strādā Somijas, Igaunijas un Latvijas regulatori, atbildīgās ministrijas un dabasgāzes pārvades operatori. Saprašanās memorandu par sadarbību un koordinētu darbību, veidojot šo trīs valstu vienoto dabasgāzes tirgu Somijas, Igaunijas un Latvijas regulatori parakstīja 2018.gada 14.novembrī.

Līdz ar to visām iesaistītajām pusēm ir jānodrošina nepieciešamais regulējums, lai no 2020.gada vienotā gāzes tarifa zona varētu sākt darbību.