Nepieciešamības gadījumā LU tiesā rektora jautājumā pārstāvēs zvērinātu advokātu birojs "PricewaterhouseCoopers Legal" (2)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete
Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijas Universitāte (LU) ir noslēgusi sadarbības līgumu ar zvērinātu advokātu biroju "PricewaterhouseCoopers Legal" (PwC Legal), pilnvarojot to veikt attiecīgās darbības un universitātes tiesisko interešu pārstāvniecību, ja valdība neapstiprinās Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, sacīja LU prorektore Ina Druviete.

Viņa norādīja, ka rektora apstiprināšana amatā nav politisks, bet tiesisks lēmums, un, ievērojot augstskolas autonomijas principu, tā ir savu izvēli izdarījusi un ievēlējusi Muižnieku. Tāpat viņa atkārtoja, ka augstskola neatzīst, ka būtu pārkāpts Augstskolu likums vai LU Satversme, kas būtu vienīgie iemesli, kuru dēļ varētu Muižnieku amatā neapstiprināt.

Druviete sacīja, ka LU nolīgto zvērināto advokātu biroju sniegtie atzinumi, kuros nekonstatēja tādus pārkāpumus, kas liegtu amatā atkārtoti apstiprināt Muižnieku, līdz ar LU vēstuli, kurā tā vēlreiz pamato savu pozīciju un atspēko šķietamos pārmetumus, tika nosūtīti Ministru kabineta locekļiem, viņu birojiem un Saeimas deputātiem.

Muižnieks intervijā laikrakstam "Diena" uzsvēris, ka Latvijas Universitāte kā atvasināta publiska persona "nelabvēlīgu prettiesisku aktu" pārsūdzēs Administratīvajā rajona tiesā. Arī Druviete iepriekš uzsvērusi, ka gadījumā, ja valdība neapstiprinās LU rektora amatā Muižnieku, universitātei vēl būs iespēja vērsties tiesā, kas arī tiks darīts.

Kā ziņots, pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.

Pēc pirmdien notikušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes valdību veidojošās partijas izvairīgi komentēja jautājumu par LU rektora vēlēšanām, bet norādīja uz nepieciešamām reformām augstākās izglītības pārvaldībā.

"Jaunās konservatīvās partija (JKP) lūdza iekļaut šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā maksimāli ātri. Ja gadījumā nepieciešams vēl dažu juristu vērtējums, tad šo jautājumu vajadzētu iekļaut nākamajā valdības sēdē. Novilcināt šo jautājumu nevar, jo LU ir nepieciešama jauna vadība un šī jautājuma atlikšana tiks uzskatīta par nepamatotu," uzsvēra JKP pārstāve Juta Strīķe

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka publiski uzmanība tiek veltīta viena rektora apstiprināšanai amatā, lai gan lielākais izaicinājums ir nodrošināt, lai augstākā izglītība kalpotu studentiem un valstij kopumā.

"Šī sistēma ir uzlabojama, tāpēc valdības plānā ir sistēmu uzlabot. Ja viena procedūra [LU rektora vēlēšanās] nav pareizi ievērota, tas nav pats galvenais. Galvenais ir saprast, kā uzlabot augstskolu sistēmu kopumā - sākot ar pārvaldes modeli, lai rektoru ieceltu padome, nevis studenti un profesori, tāpat jādomā par finansējuma piesaisti, starptautiskām publikācijām, ārzemju mācībspēku piesaisti utt. Iecere ir panākt, ka augstskolas administrācija tiktu atslogota tā, lai tās var kārtot saimnieciskos darbus, bet mācībspēks var darīt savu darbu," sacīja Kariņš.

Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāvis Imants Parādnieks uzsvēra, ka svarīgākais risināmais jautājums ir augstākās izglītības kvalitātes celšana. Parādnieks arī piebilda, ka otrdien tiks saņemti noslēdzošie juridiskie izvērtējumi par LU rektora vēlēšanās, ko veikušas Valsts kanceleja un Tieslietu ministrija, kas būs svarīgi no politiskās lēmuma pieņemšanas procedūras. "Konceptuāli esam atbalstījuši izglītības un zinātnes ministres pozīciju," piebilda Parādnieks.

"Attīstībai/Par!" pārstāvis Daniels Pavļuts pievienojās iepriekš paustajam, ka LU rektora vēlēšanas ir jāskata divējādi, proti, tās ir radījušas krīzi LU, negatīvi ietekmējot augstskolas reputāciju. "Šis jautājums ir jāvērtē juristiem. Ja šādi atzinumi būs, tad neredzu iemeslu, lai "Attīstībai/Par!" ministri neatbalstītu šādu lēmumprojektu," pauda Pavļuts.

LETA arī vēstīja, ka LU bija nolīgusi divus neatkarīgus zvērinātu advokātu birojus veikt rektora vēlēšanu analīzi un pārbaudīt IZM norādīto pārkāpumu esamību. Gan PwC Legal, gan zvērinātu advokātu birojs "TGS Baltic" nekonstatēja tādus pārkāpumus, kas liegtu amatā atkārtoti apstiprināt Muižnieku.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu