1989. gada 23. augustā pulksten 19:00 aptuveni divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. Atzīmējot Baltijas ceļa 30. gadadienu, "Postimees Grupp" portāli Latvijā "Tvnet" un "Apollo", Lietuvā "15min" un Igaunijā "Postimees" aicina iesaistīties vēsturē pirmajā virtuālajā Baltijas ceļā un izdzīvot Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vēsturi, kā arī dalīties atmiņās par pieredzēto. Šodien publicējam Agneses Rapas stāstu.
1989.gada 23.augusts. Mūsu dēlam Renāram tolaik bija 8 mēneši, un tikko 11. augustā viņš bija nostājies uz savām kājām. Vīrs strādāja rūpnīcā “Progress” Teikas rajonā, un es audzināju mājās bērnu, dzīvojāmies laukos (man tad bija 21 gads, vīram 27).
Tajā dienā biju Rīgā, un no vīra darba bija organizēts brauciens uz “Baltijas ceļu”, kurā abi, rokās sadevušies, kopā ar visiem pārējiem stāvējām uz Pleskavas šosejas - par Brīvību Baltijai! Bijām aiz Juglas, apmēram Berģu - Brīvdabas muzeja rajonā. Atmiņā skaidri palikusi sajūta un skats - ceļš, koki un pļavas, uz abām pusēm no tevis ir cilvēki, visi stāv rindā, rokas sadotas, autobusi ceļmalā un mašīnas nebrauc. Lielas nozīmes pasākuma sajūta, kaut tai brīdī nemaz īsti nezinājām ne visu vēsturi, neko. Toties skaidri zinājām - Latvijai ir jābūt brīvai!
Un mūsu meita jau piedzima brīvā Latvijā, 1990. gadā.
