Noslēgtā gāzes lielvalsts ar egomānu tronī. Vai gaidāms Turkmenistānas krahs? (17)

Šomēnes par "Turkmenistānas Lasvegasu" dēvētajā piejūras kūrortā Avazā tika aizvadīts pirmais Kaspijas Ekonomiskais forums. Turkmenistānas diktators Gurbanguli Berdimuhamedovs tajā uzņēma augsta ranga amatpersonas no Irānas, Krievijas, Azerbaidžānas un Kazahstānas.

Līdzīgi kā Ziemeļkoreja, Turkmenistāna ir lielā mērā no apkārtējās pasaules izolējusies valsts, ko komandē egomānisks diktators, bet stingrās mediju cenzūras dēļ par tās 5,85 miljonu iedzīvotāju dzīvi zināms ļoti maz.

2016.gadā Turkmenistānu apmeklēja vien 6000 cilvēku, norāda raidorganizācija CNN. Iegūt vīzu ir ārkārtīgi grūti. Tā kā ne par kādu tūrisma industriju nevar būt ne runas, krāšņais Avazas kūrorts lielāko gada daļu stāv tukšs.

Tuvojas sabrukums?

Turkmenistāna gadu desmitiem ilgi pārtikusi no valsts lielajiem dabasgāzes krājumiem. Taču pēdējos gados dabasgāzes cena ievērojami kritusies, līdz ar to arī Turkmenistānas režīmam nāksies pievilkt grožus. Britu domnīcas "The Foreign Policy Centre" aplēses liecina, ka "Centrālāzijas Ziemeļkoreja" ir uz sabrukuma robežas.

"Valsts uzturētajos veikalos nepietiek pārtikas, tāpēc cilvēkiem katru rītu stundām ilgi jāstāv rindā, lai varētu nopirkt tādus vienkāršus produktus kā milti, maize un cukurs," saka Ruslans Mjatijevs, kurš no Nīderlandes vada neatkarīgo ziņu portālu "Turkmen.news". Informāciju viņš iegūst no vietējiem iedzīvotājiem, ar kuriem nodibinājis kontaktus.

Notikumu vērotāju bažas pastiprināja arī tas, ka Berdimuhamedovs pēdējā laikā pasācis ļoti reti parādīties valsts kontrolētajos medijos, lai gan iepriekš par viņa gaitām tika ziņots teju katru dienu.

Turkmenistānas vēsture

Kad Turkmenistāna 1991.gadā kļuva neatkarīga no PSRS, tās teritorijā dzīvoja ciltis ar dažādu etnisko izcelsmi. Par prezidentu kļuva bijušais padomju "aparatčiks" Saparmurats Nijazovs, kurš centās valstī iedibināt vienotu nacionālo identitāti, - tas kļuva par personības kultu, kurā pats Nijazovs bija nacionālo ideālu iemiesojums, norāda "The Foreign Policy Centre".

2001.gadā Nijazovs uzrakstīja krietni izpušķotu grāmatu par Turkmenistānas vēsturi, ko nosauca par "Ruhnama" jeb "Dvēseles grāmatu". Skolēniem un ierēdņiem tā bija jāzina no galvas. 

Turkmenistānas galvaspilsētā Ašgabatā slejas liels grāmatai veltīts mehāniskais piemineklis, kas katru vakaru tiek izgaismots un atskaņo sacerējuma fragmentus.

Turkmenistānas pirmais prezidents pilsētā arī ierīkoja 50 miljonus dolāru vērtu vietējās folkloras iedvesmotu atrakciju parku, kā arī 2002.gadā pārdēvēja gada mēnešus dažādu vēsturisku personību vārdos. Sešus gadus Turkmenistānas publiskajā telpā tika izmantots kalendārs, kura mēnešiem bija dots arī Nijazova paša un viņa mātes vārds.

Nijazovs Ašgabatā uzcēla lielu zelta pieminekli, kurā attēlots viņš pats.

Tas dienas laikā rotē, lai Nijazova seja vienmēr būtu vērsta pret sauli.

Nezināmu iemeslu dēļ Nijazovs arī aizliedza baletu, operu un zelta zobus.

Nijazova prezidentūra sakrita ar Turkmenistānas zelta laikiem, kad dabasgāzes cenas bija augstas, tomēr viņš neparūpējās par citu ekonomikas sektoru pienācīgu attīstīšanu.

Nijazovs nomira 2006.gadā, un viņa vietā stājās Berdimuhamedovs - zobārsts un bijušais veselības ministrs.

"Viena personības kulta vietā nāca cits," norāda Ruslans Tuhbatullins, Vīnē bāzētā interneta portāla "Hronika Turkmenistana" redaktors.

Arī Berdimuhamedovam ir savs zelta piemineklis:

2012.gadā Berdimuhamedovs ieviesa daudzpartiju sistēmu, bet vēlēšanās pat necenšas nevienu pārliecināt, ka Turkmenistāna ir demokrātiska valsts. Pēdējās prezidenta vēlēšanās Berdimuhamedovs tika pārvēlēts ar 98% balsu. Arī Turkmenistānas parlamentā ir vieni vienīgi Berdimuhamedova lojālisti.

Valsts kontrolētajos medijos 52 gadus vecais Berdimuhamedovs tiek attēlots kā teju pārcilvēks ar visdažādākajiem talantiem. Bieži tiek publicētas fotogrāfijas, kurās valsts galva jāj ar zirgu, uzstājas kā dīdžejs, trinkšķina ģitāru ar mazdēlu, rotaļājas ar kaķēniem vai cilā zelta stieņus, tiekoties ar valdības ministriem. Berdimuhamedovs arī uzdodas par autoru vairāk nekā 40 grāmatām par tādām tēmām kā tēja, ārstniecības augi un zirgi.

Berdimuhamedovs pasūtīja daudzus grandiozus būvniecības projektus Ašgabatā. Kāds būvnieks no Francijas, kurš 2013.gadā strādāja pilsētā un tagad vēlas palikt anonīms, atsauc atmiņā "baltā marmora pilsētu bez jebkādiem ārvalstu zīmoliem, milzīgas, tukšas zāles un prezidenta portretus uz katra stūra".

Pēdējos gados Turkmenistānā uzcelta 2,3 miljardus vērta lidostas ēka, kas atgādina putnu, un piecus miljardus dolāru vērtā "Olimpiskā pilsētiņa", kurā notika mazzināms sporta pasākums - 2017.gada Āzijas Iekštelpu un cīņas mākslas spēles.

Berdimuhamedovs iecēlis augstos amatos savus ģimenes locekļus un draudzējas ar ietekmīgiem uzņēmējiem. "Korupcija ir endēmiska Turkmenistānas ekonomiskās dzīves sastāvdaļa," norāda "The Foreign Policy Centre". Radniecība un politiskā lojalitāte ir galvenie faktori, pēc kuriem tiek izvēlēti valsts pasūtījumu saņēmēji.

Mēle jātur aiz zobiem

Protams, pretīrunāšana šādā vidē netiek paciesta. "Naktī ir spēkā komandantstunda, un ramadāna svinību laikā tiek noteikti ierobežojumi, lai izvairītos no lielas pulcēšanās," uzsver "The Foreign Policy Centre" pētījuma autors Adams Hags.

Valstī nav neatkarīgu mediju. Vairums ārvalstu interneta portālu ir bloķēti. Iedzīvotāji uzstāda satelītšķīvjus, lai varētu skatīties Krievijas vai Turcijas televīziju, un ar virtuālo privāto tīklu (VPN) palīdzību cenšas apiet interneta ierobežojumus. Taču valdība sākusi vērsties pret šāda veida darbībām, saka Tuhbatullins.

Ja kāds atļaujas pateikt par daudz, sods nav ilgi jāgaida. Žurnālistam Saparmamedam Nepeskulijevam 2015.gadā par narkotiku kontrabandu tika piespriests trīs gadu cietumsods pēc tam, kad viņš bija publicējis materiālus par ūdens trūkumu. Žurnālists apgalvo, ka nekādu narkotiku viņam neesot bijis.

"Tiesas dienā neviens cits netika ielaists zālē, pat ne mans advokāts," apgalvo Nepeskulijevs.

Organizācija "Reportieri bez robežām" atzinusi Turkmenistānu par valsti ar vissliktāko preses brīvības situāciju visā pasaulē. Tā ir priekšā pat Ziemeļkorejai.

Režīma kritiķi cietumos tiek spīdzināti. Turkmenistānas cietumos "pazudis" vismaz 121 turkmēnis, norāda organizācija ar nosaukumu "Pierādiet, ka viņi ir dzīvi".

Nepeskulijevs stāsta, ka ieslodzījumā vairāku mēnešu garumā esot katru dienu sists. "Seši vai septiņi cilvēki kāpa man virsū uz rokām, sita pa kājām, pļaukāja seju," viņš atceras. "Man tika salauztas kājas, izsists zobs."

Pēc kāda laika viņš gūto savainojumu dēļ vairs nevarēja piecelties kājās. "Man nācās rāpot uz visām četrām," saka žurnālists. 

Vēl viena spīdzināšanas metode - cietumsargi pārstāja Nepeskulijevam dot ūdeni. "Lai dabūtu dažas ūdens lāses, es laizīju krānu," pārdzīvoto atceras vīrietis, kurš vienubrīd ieslodzījumā svēra 37 kilogramus, kaut arī ir 1,80 metrus garš. 

Viņš stāsta, ka esot bijis uz nāves robežas. 2019.gadā Nepeskulijevs tika atbrīvots no cietuma. Viņš aizbēga no valsts. Drošības apsvērumu dēļ pašreizējo dzīvesvietu žurnālists publiski neizpauž.

Starptautiskās organizācijas ziņo par valsts īstenotu piespiedu darba politiku. "Katru gadu valdība katram kokvilnas audzēšanas reģionam izvirza konkrētu ražošanas mērķi," skaidro Mjatijevs. "To sadala vietējo skolu, slimnīcu un valsts uzņēmumu starpā. To darbiniekus nosūta uz laukiem novākt kokvilnu. Viņiem ir dienas kvotas, piemēram, 50 kilogrami uz katru cilvēku."

Tas ir bīstams darbs, jo kokvilnas vākšana notiek ar kailām rokām, bet lauki pirms tam apstrādāti ar spēcīgām ķimikālijām. Piespiedu kārtā mēdz strādāt arī bērni.

Tikai 2018.gadā ASV aizliedza importēt no Turkmenistānas kokvilnas ražotās preces. Patlaban 70 uzņēmumi - tai skaitā "Gap", H&M un "Levi's" - apņēmušies neizmantot šo materiālu.

"Daži cilvēki cieš badu"

Tomēr ārvalstīm Turkmenistāna sevi demonstrē no pavisam citas puses. Šomēnes Kaspijas jūras krastā, skaistajā Avazas kūrortā, aizritēja ekonomikas forums, kurā piedalījās svarīgas Krievijas, Azerbaidžānas, Kazahstānas un Irānas amatpersonas. Krieviju pārstāvēja premjerministrs un kādreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs.

2018.gada beigās Turkmenistānai piederēja apmēram 10% no visiem pasaules dabasgāzes krājumiem. Pirmajos 25 neatkarības gados Turkmenistānas galvenais klients bija Krievija, krietni mazākā mērā - Irāna. Tomēr 2016.gadā "Gazprom" neapmierinošas cenas dēļ pārtrauca pirkt Turkmenistānas dabasgāzi, bet Turkmenistāna paaugstināja importu uz Ķīnu.

2018.gadā Pekina iepirka 95% Turkmenistānas dabasgāzes. Tomēr valsts budžetam tas nesniedz tik lielu pienesumu, kā varētu domāt. Ķīnas valsts uzņēmums "Joslas un ceļa iniciatīvas" ietvaros attīstīja Galkinišas gāzes krātuvi un izbūvēja cauruļvadu, pa kuru transportēt dabasgāzi no Turkmenistānas uz Ķīnu. Tomēr 10 miljardu dolāru rēķinu par šo projektu uzņēmās maksāt Turkmenistāna, pieņemot Ķīnas aizdevumu. 

"Liela daļa no dabasgāzes pārdošanas gūto ieņēmumu tiek novirzīti šā parāda atmaksai," saka Glāzgovas Universitātes Centrālāzijas eksperts Luka Anseši.

Triecienu devis arī straujais gāzes cenu kritums - laikā no 2014. līdz 2017. gadam cena par 1000 kubikmetriem no 350 dolāriem nokritās līdz 185 dolāriem.

Vēl nesen Turkmenistāna no Kazahstānas importēja lielu daudzumu kviešu, kas ir vietējās virtuves pamats. Visai bēdīgās ekonomiskās situācijas dēļ kviešu importēšana tika apturēta, bet Turkmenistānā pēdējā laikā bijušas trūcīgas graudu ražas.

Tuhbatullins stāsta, ka pērn esot novākta vien puse no plānotā kokvilnas un kviešu apjoma. To atklājuši viņa informācijas avoti Turkmenistānā. Pie iztrūkumiem vainojami nelabvēlīgi laika apstākļi - dažos reģionos valdīja pārmērīgs sausums, kamēr citos pārāk daudz lija.

Tā rezultātā jau no 2017.gada beigām valstī trūkst pārtikas un pie valdības veikaliem veidojas garas rindas.

"Tas nav visaptverošs bads, bet daži cilvēki cieš badu," saka Mjatijevs. "Daudzām ģimenēm jāiztiek ar tādiem lētiem produktiem kā makaroni un maize, jo tās nevar atļauties augļus un dārzeņus."

Pēdējos divos gados valdības uzņēmumi atlaiduši lielu skaitu darbinieku, kā ietekmē pieaudzis bezdarbs, norāda "The Foreign Policy Center". No 2019.gada sākuma valsts atcēlusi dāsnās ūdens, elektrības un dabasgāzes subsīdijas, kas iedzīvotājiem tika piešķirtas kā neapmierinātības remdēšanas līdzeklis.

Tuvojas sabrukums?

Lai arī valsts kontrolētie mediji Turkmenistānas diktatoram Berdimuhamedovam parasti seko ik uz soļa, pēdējā laikā viņš ziņās parādās aizdomīgi reti - kopš jūlija sākuma vien četras reizes. 

"Hronika Turkmenistana" video: Berdimuhamedova brīvdienas

Baumas par diktatora nāvi aizsākās maijā, kad "Hronika Turkmenistana" ziņoja, ka Turkmenistānā steidzamības kārtā no Turcijas esot ielidojuši mediķi. Sākās minējumi, ka Berdimuhamedovu varētu būt uzveikusi nieru slimība.

Tos ātri uzķēra mediji un soctīkli Krievijā un vairākās citās postpadomju valstīs. Tomēr baumas par Berdimuhamedova nāvi izrādījās stipri pārspīlētas. 12.augustā viņš atklāja Kaspijas Ekonomisko forumu.

Tā kā no izolētās valsts tikpat kā neizplūst uzticama informācija, grūti teikt, vai piepildīsies domnīcas drūmā prognoze par iespējamo Turkmenistānas ekonomikas sabrukumu. Kā pierādīja baumas par Berdimuhamedova nāvi, informācijas vakuumā noskaidrot patiesību nav viegls uzdevums. Taču redzamas pazīmes, ka egomānija, nepārdomāti ekonomiskie lēmumi un gāzes cenas kritums iedragājis savrupo Centrālāzijas valsti.