VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) sāk satiksmes drošības kampaņu "Nebrauc autā!", kurā atgādinās, kas jāņem vērā, veicot dažādus manevrus, un ko nozīmē ceļa horizontālais apzīmējums, informēja LVC.
Teju puse autovadītāju atzīst, ka, veicot apdzīšanas manevru, tā vidū ir gadījies attapties, ka nav pietiekami labi novērtēta situācija uz ceļa. Apdzīšana ir viens no bīstamākajiem manevriem uz autoceļa, un neveiksmīga apdzīšana ir viens no iemesliem smagiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iet bojā cilvēki, norādīja LVC.
"Uz valsts ceļiem traģiskākie ir tieši vasaras mēneši, lai gan redzamība un braukšanas apstākļi šajā laikā ir labi. Autovadītāji pieņem nepareizus lēmumus un pārkāpj Ceļu satiksmes noteikumus (CSN), izraisot traģiskas sekas. Gan sportā, gan uz ceļa ir jāievēro noteikumi un jābūt atbildīgiem pret citiem dalībniekiem," uzsvēra LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Aizvadītajā gadā Latvijā notika 82 ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem, kuros dzīvību zaudēja 96 cilvēki. Teju puse jeb 38 no šiem negadījumiem bija vairāku transportlīdzekļu sadursmes. Analizējot avāriju iemeslus, 25 gadījumos konstatēta izbraukšana pretējā braukšanas joslā, bet septiņos gadījumos - priekšrocības zīmes neievērošana krustojumā.
Apdzīšana ir bīstamākais manevrs uz ceļa, kas prasa no autovadītāja koncentrēšanos, teicamas braukšanas iemaņas, kā arī perfektu CSN pārzināšanu, norādīja LVC. Raugoties no satiksmes drošības viedokļa, ne mazāk nozīmīga ir arī pareiza krustojumu šķērsošana un ceļu horizontālo apzīmējumu ievērošana. Kampaņas "Nebrauc autā!" mērķis ir atgādināt autovadītājiem par drošu apdzīšanu, pareizu braukšanu neregulējamos krustojumos, kā arī rosināt ievērot ceļu horizontālos apzīmējumus (līnijas).
"Braucot pie stūres, ikvienam autovadītājam ir jāpieņem neskaitāmi lēmumi - par ātruma izvēli, par braukšanas manieri, par to, vai un kad apdzīt priekšā esošo transportlīdzekli. Bet nepareizi lēmumi noved pie ceļu satiksmes negadījumiem. Septembrī līdz ar mācību gada sākumu būtiski pieaugs satiksmes intensitāte, tāpēc šis ir īstais laiks, kad ar satiksmes drošības kampaņas palīdzību atgādināt, cik būtiski ir ievērot CSN," sacīja Lange.
Pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) vadītāja Jāņa Abāšina domām, lai uzlabotu situāciju uz ceļiem, būtu jāsāk ar jaunās paaudzes, kas vēl tikai iegūs autovadītāja apliecību, izglītošanu. "Ir jāiegulda nevis dzelžos, bet gan smadzenēs. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka infrastruktūra attīstās, bet cilvēku domāšana atpaliek," piebilda Abāšins.
Arī Drošas braukšanas skolas (DBS) vadītājs Jānis Vanks norādīja, ka autovadītājus ir nepieciešams izglītot ar praktiskām nodarbībām. "Katru gadu, organizējot drošas braukšanas apmācības ziemas periodā, ir redzams, ka gan tehnika nav sagatavota atbilstoši laikapstākļiem, gan arī paši vadītāji nav gatavi braukt ziemā. Tāpēc infrastruktūrai, apmācībām un arī kontrolei ir jāiet roku rokā," skaidroja Vanks.
Latvijas Universitātes (LU) profesors Ivars Austers, kurš vairākkārt ir pētījis autovadītāju paradumus un uzvedību, skaidro, ka arī vienkāršas metodes uz ceļiem strādā un spēj atturēt autovadītājus no pārgalvīgas rīcības. Tikai šīs metodes ir jālieto pareizajās vietās. Arī Valsts tiesu ekspertīžu biroja (VTEB) eksperts Oskars Irbītis uzsver, ka vispirms ir jāizpēta, kāpēc cilvēki pārkāpj noteikumus un kāpēc negadījums ir noticis. Ja cilvēks ir apzinīgs, viņš arī sliktas infrastruktūras apstākļos ievēros CSN un rīkosies pareizi uz ceļa.
Gatavojoties kampaņai, LVC sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija" veica pētījumu, kura ietvaros tika aptaujāti 1000 autovadītāji visā Latvijā vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Vairāk nekā puse (56%) aptaujāto autovadītāju atzīst, ka mēdz pārkāpt CSN. Biežāk pārkāpumus pieļauj vīrieši - 56% saka, ka mēdz pārkāpt noteikumus. No aptaujātajām sievietēm noteikumu pārkāpumus atzīst 48%. Analizējot pārkāpumu intensitāti, ik dienu kādu no noteikumu pārkāpumiem pieļauj 14% respondentu. Tomēr lielākā daļa aptaujāto (25%) atzīst, ka pieļauj pārkāpumus dažas reizes gadā. Vismaz reizi nedēļā noteikumus pārkāpj 23% respondentu. Tikpat daudz (23%) aptaujas dalībnieku pārkāpj noteikumus dažas reizes mēnesī.
Vairums pārkāpumu ir saistīti ar braukšanas ātruma ierobežojumiem. Puse aptaujāto atzīst, ka pēdējais pieļautais noteikumu pārkāpums ir braukšanas ātruma ierobežojuma neievērošana ārpus pilsētas, bet 32% - ātruma pārsniegšana pilsētās.
Atbildot uz jautājumu, kad pēdējoreiz ir saņemts sods par satiksmes noteikumu pārkāpumu, vairāk nekā puse (55%) atzīst, ka tas noticis senāk nekā pirms gada. Lielākā daļa aptaujāto (62%) sodu saņēmuši par ātruma pārkāpšanu pilsētā vai ārpus tās.
46% respondentu atzīst, ka, veicot apdzīšanas manevru, ir gadījies saprast, ka nav pietiekami labi novērtēta situācija uz ceļa. Tikai puse aptaujāto autovadītāju ir vienmēr pilnībā pārliecināti, ka zina, ko nozīmē horizontālie apzīmējumi uz ceļa (dažādas baltās svītras). 45% norāda, ka zinot to vairumā gadījumu.
Raksturojot toleranci pret CSN pārkāpumiem, vairāk nekā puse (59%) respondentu atzīst, ka ir pieļaujami pārkāpumi, ja to prasa situācija uz ceļa. Piemēram, jāpabeidz apdzīšana, nav iespējams laikus nobremzēt pirms luksofora vai nepieciešams iekļauties kopējā plūsmā. Tikai ceturtā daļa (25%) aptaujas dalībnieku uzskata, ka noteikumu pārkāpumi nav pieļaujami vispār.
LVC norādīja, ka lielāku toleranci pret pārkāpumiem izrāda gados jauni cilvēki. Piemēram, pārkāpumus par nepieļaujamiem atzīst tikai 13% aptaujas dalībnieku vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Savukārt 68% šīs vecuma grupas respondentu uzskata, ka pārkāpumi ir pieļaujami, ja to prasa situācija uz ceļa.
Iedzīvotāju attieksmi raksturo tolerance pret pārkāpumu, nebraucot pašam pie stūres. 26% norāda, ka nekad nav aizrādījuši par šofera pieļauto pārkāpumu, pašam nebraucot pie stūres.
Runājot par to, kas autovadītājus atturētu no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma veikšanas, 26% aptaujāto uzskata, ka uz ceļiem nepieciešams vairāk fotoradaru un videokameru, kas fiksē pārkāpumus, bet 20% aptaujāto uzsver, ka viņus nekas nespēs atturēt no pārkāpumu veikšanas un viņi turpinās braukt kā līdz šim.
Vērtējot kopējo situāciju uz ceļa, aptaujas dalībnieku domas dalās - vairums (44%) aptaujāto vērtē to kā drīzāk labu. Gandrīz tikpat liela daļa (39%) to vērtē kā drīzāk sliktu.
Vairums - 38% uzskata, ka satiksmes drošība uz autoceļiem nav mainījusies pēdējā gada laikā, taču 22% uzskata, ka tā ir uzlabojusies.