Mērķis ir panākt, ka uz Latviju brauc tūkstošiem klasiskās mūzikas cienītāju
Intervija

FOTO: publicitātes

Šovasar plašo Latvijas klasiskās mūzikas kāstu veiksmīgi ir papildinājis vēl viens jaunpienācējs – festivāls "Rīga Jūrmala", teju ik nedēļas nogali piedāvājot pasaulslavenu orķestru, diriģentu un mākslinieku koncertus. “Vēl trīs ceturtdaļas festivāla notikumu ir priekšā, jo tas turpināsies līdz 31. augustam, turklāt esam parūpējušies, lai koncerti būtu pieejami ikvienam interesentam,” sarunā ar portālu TVNET uzsver festivāla izpilddirektore Zane Čulkstēna. Viņa arī nedaudz paceļ divu nākamo festivālu priekškara maliņu, liekot noprast – uz Latviju tiek aicināti tādi mākslinieki, ka vasarā nedēļas nogales būs jāpavada šeit, nevis jādodas uz festivāliem citur Eiropā.

Vai, lūdzu, varat atgādināt, kā radās doma par šāda festivāla organizēšanu?

Šis festivāls ir turpinājums pilotprojektam, kas bija pazīstams ar nosaukumu “Baltijas muzikālās sezonas” (atgādināsim, ka tas notika 2017. un 2018. gadā – red.), bet jau citā līmenī un ar citu vērienu. Šī festivāla sākotnējais mērķis bija uzlikt Latviju uz starptautisko klasiskās mūzikas festivālu apmeklētāju kartes. Protams, mums ir ļoti svarīga vietējā auditorija, kurai mēs gribam dot iespēju biežāk nekā reizi simtgadē apmeklēt lielo un pasaulslaveno orķestru un solistu koncertus, taču

mums ir tikpat svarīgi visai pasaulei iezīmēt Latviju kā valsti, kas ne tikai eksportē pasaules līmeņa mūziķus, bet kā valsti, uz kuru tieši ar šādu mērķi – apmeklēt klasiskās mūzikas festivālu – ir vērts atbraukt. Proti, mēs gribam, lai uz Latviju brauc kultūras tūristi.

Līdzīgi kā uz Zalcburgu, Vīni un citām Eiropas pilsētām, kur norisinās līdzīgi festivāli?

Jā, arī Lucernu vai Verbjē. Nav noslēpums, ka mūsu festivāla dibinātājs Martins Engstrēms ir nodibinājis festivālu arī Šveicē, Verbjē pilsētā – kūrortā, kur vasarā citādi nekas nenotika un nebija nekādas muzikālās tradīcijas. Tas ir brīnišķīgs piemērs, kā var divdesmit piecu gadu laikā izveidot vienu no prominentākajiem klasiskās mūzikas festivāliem un uzlikt to uz festivālu kartes.

Šķiet, ka Rīga un Jūrmala gan nevar sūdzēties par klasiskās mūzikas festivālu trūkumu…

Jau vasaras sākumā “Biļešu paradīzē” bija nopērkamas biļetes uz 115 dažādiem klasiskās mūzikas pasākumiem. Pieņemu, ka šo pasākumu kopskaits tagad ir krietni vairāk nekā 150, tā ka tiešām par trūkumu nevar sūdzēties. Taču ir skaidrs, ka, lai kāds klasiskās mūzikas cienītājs no Londonas vai Ženēvas izdomātu lidot tieši uz Rīgu vai Jūrmalu, jo viņam tajā pašā laikā ir iespēja braukt uz Zalcburgu vai Verbjē, mums ir jāpiedāvā augstākās raudzes mākslinieki, un tas ir tieši tas, ko mēs darām.

FOTO: publicitātes

Starp citu, vai Rīga un Jūrmala būtu gatava šādam kultūras tūristu pieplūdumam?

Tas ir interesants jautājums. Ja man būtu jāatbild godīgi, tad es teiktu – Jūrmala, kā vienmēr, ir pusgatava; savukārt Rīgas gadījumā koncertzāles trūkums ir kritiski svarīgs! Jau pēc pirmās fantastiskās nedēļas nogales ar Bavārijas Radio simfoniskā orķestra koncertu, kas notika Latvijas Nacionālajā operā, gan orķestris, gan auditorija runāja par akustikas problēmām. Nu nav nevienas citas vietas, kur šāda līmeņa koncertus organizēt, un tāpēc šobrīd tos vai nu neorganizē vispār, vai organizē apstākļos, kas nav akustiski piemēroti. Tā ka koncertzāles neesamība ir Rīgas vājais punkts, savukārt Jūrmalas vājais punkts, ko sapratām tikai pirms mēneša, ir kvalitatīvu viesnīcu trūkums. Jā, Jūrmalā ir trīs lielās viesnīcas, bet, vasaras sezonā, iebraucot lielajam orķestrim, viena viesnīca faktiski jau vairs nav pieejama, savukārt abas pārējās vasarnieki ir rezervējuši jau labu laiku uz priekšu, tāpēc pašlaik saskaramies ar reālu problēmu – augsta līmeņa viesiem, kas būtu gatavi braukt uz Jūrmalu, mums naktsmāju kvalitātes ziņā nav ko piedāvāt. Varbūt šis ir kā sauciens tuksnesī, bet ja šo interviju lasa kāds nekustamo īpašumu attīstītājs, manuprāt, Jūrmalai būtu milzīgs potenciāls, un es atsakos noticēt, ka ar pārdomātu mārketingu un programmām veselības un rehabilitācijas jomā viesnīcas nevarētu piepildīt arī ziemā.

Labs paraugs ir kaut vai Pērnava – vasarās tur notiek festivāli, bet ziemā viesnīcas piedāvā SPA pakalpojumus.

Šajā festivālā viesojas patiešām izcili mākslinieki un kolektīvi: Bavārijas un Londonas orķestri, Zubins Meta, tenors Jozefs Kalleja… Zinot šo mākslinieku noslodzi gadiem uz priekšu, kā jūs pierunājāt viņus koncertēt Latvijā?

Liela loma šajā bija mūsu festivāla mākslinieciskajam vadītājam Martinam Engstrēmam, kurš ir klasiskās mūzikas pasaulē plaši pazīstama personība – gan kā Verbjē festivāla dibinātājs un direktors, gan pirms tam kā “Deutsche Grammophon” vadītājs. Līdz ar to – kad viņš zvana, mākslinieki ceļ klausuli. (Smaida.) Domāju, ka tas ir galvenais iemesls. Otrs iemesls ir dabiska ziņkāre vai ieinteresētība no mākslinieku puses. Jau esmu stāstījusi, ka visi Bavārijas Radio simfoniskā orķestra mūziķi balsoja par ierašanos Rīgā, un viņus bija aizķērusi vēlme apmeklēt Jūrmalu un iepriekšējā gada pieredze. Tādēļ programmu veidojām tā, lai viņiem koncerts būtu piektdienā un svētdienā, un pa vidu būtu iespēja iepazīties ar pilsētu. Līdzīgi bija ar Izraēlas simfonisko orķestri -, proti, mākslinieki izvēlējās braukt uz šejieni, jo viņiem ir interese. Varu atklāt, ka pēc festivāla pirmās nedēļas gan orķestris, gan solisti bija tik ļoti aizkustināti, atzīstot – viņi nekur nav tik sirsnīgi uzņemti kā šeit. Tā ka mēs tiešām ļoti piedomājam tādā ziņā, lai mākslinieki šeit tiktu uzņemti sirsnīgi, lai viņi gribētu te atgriezties, lai mūsu vārds izskan plašāk un lai arī citi mākslinieki uzzina to, ka – jā, šeit māksliniekus mīl un par viņiem rūpējas.

Konkurence festivālu ziņā Latvijā ir milzīga. Kā jums izdevās atrast savu nišu, jo – klausītāju ir tik, cik ir, un viņu pirktspēja ir tāda, kāda tā ir.

Domāju, ka mums ir pietiekami demokrātiska biļešu cenu politika, jo biļetes uz koncertiem maksā, sākot ar 10 eiro. Mēs piedāvājam ļoti daudz un dažādus atlaižu veidus – piemēram, 20 procentu atlaidi studentiem, senioriem, profesionālās mūzikas iestādēm, mūzikas skolām. Līdz ar to lielāko daļu no koncertiem var apmeklēt, iegādājoties biļeti par 8 eiro. Izņēmums bija Bavārijas Radio simfoniskā orķestra koncerts Operā, kur zālei ir salīdzinoši maza ietilpība, bet principā festivālā ir iespēja apmeklēt, piemēram, desmit koncertus un samaksāt 80 eiro. Domāju, ka tas nav slikts piedāvājums. (Smaida.) Tā bija mūsu dilemma, jo biļešu cenas un koncertzāļu izmēra kontekstā mēs varētu atļauties būt vēl nedaudz demokrātiskākiem, it sevišķi pirmajos gados. Protams, uz pasaules fona tas izskatās mazliet aizdomīgi un pēc labdarības, kas nedaudz tā arī ir.

Bet mums ir jātur līmenis, lai starptautiski tas izskatītos cienīgi, bet lokāli pieejami, un to darām ar elastīgu atlaižu sistēmu.

Arī mākslinieku vārdi noteikti piesaista klausītājus.

Jā, mūsu trumpji ir cenas un arī augstais mākslinieciskais līmenis, ko novērtē ikviens klasiskās mūzikas cienītājs.

Vai pārējo festivālu rīkotāji uz jums nedusmojas par šādu politiku?

Es gribētu cerēt, ka nē. (Smaida.) Mēs cenšamies ar visiem sadarboties un stāstīt, ka neesam apdraudējums citiem festivāliem, jo mūsu mērķis ir panākt, ka uz Latviju brauc tūkstošiem klasiskās mūzikas cienītāju! Pirmajā reizē viņi atbrauks uz vienu nedēļas nogali, un mēs viņiem pastāstīsim, ka te notiek arī Rīgas Operas festivāls, Jūrmalas festivāls un citi festivāli. Mēs ceram, ka nākamajā reizē viņi atbrauks jau uz divām vai trim nedēļas nogalēm, un pēc tam jau te dzīvos visu vasaru un apmeklēs visu pēc kārtas. Tas ir mūsu mērķis, tāpēc plaši stāstām gan par citām institūcijām, gan notikumiem, visādos veidos iepazīstinām ar restorānu pasauli. Proti, mēs cenšamies panākt, lai šis labums būtu pēc iespējas vairāk jomām un institūcijām gan Rīgā, gan citur Latvijā.

Zinot, kā strādā festivālu rīkotāji, jūs noteikti nākamo festivālu programmu plānojat gadu un pat divus uz priekšu. Vai jau ir zināms kāds mākslinieks, kuru varam gaidīt nākamajā festivālā?

Ir zināmi, bet nevaru nosaukt. Taču varu atklāt, ka šobrīd esam saplānojuši lielo orķestru “enkurus” nākamajam gadam, ko izziņosim septembrī, un faktiski esam saplānojuši arī 2021.gadu. Jau zināms, ka 2020.gads būs tikpat brīnišķīgs, kāds ir šis gads, bet 2021.gads būs kaut kas tāds, ko nav pieredzējis neviens un nekur. Protams, es nevaru atklāt detaļas, bet šeit tiešām būs paši, paši labākie pasaules orķestri, turklāt mēģināsim panākt, ka tās būs piecas, nevis četras nedēļas nogales – lai mēs varētu uzņemt piecus lielos orķestrus.

Tātad jūs ieteiktu cilvēkiem plānot nākamo vasaru pavadīt Latvijā un krāt naudu biļetēm uz festivāla koncertiem?

Noteikti, jo jau pavisam drīz ziņosim, kuros datumos festivāls notiks nākamgad, bet 2021. gada vasaru es ieteiktu pavadīt Latvijā, jo tas tiešām būs tā vērts!

Uz augšu