IZM cer otrdien valdībā izlemt Muižnieka jautājumu (1)

Kā aģentūrai LETA norādīja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) padomnieks Andris Gross, pēc Valsts kancelejas saņemtā atzinuma notiek operatīvs darbs pie rīkojuma projekta gatavošanas, un ministrijas plāns paredz skatīt jautājumu valdībā 20.augustā.

Vaicāts, kas varētu kļūt par rektora amata pienākumu izpildītāju, ja valdībā lems Muižnieku amatā neapstiprināt, Gross norādīja, ka šis cilvēks tiks norādīts rīkojuma projektā, tomēr plašākai sabiedrībai pašlaik nevēlas izpaust šādu informāciju.

Tikmēr laikraksts "Diena", atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēsta, ka par rektora pienākumu izpildītāju varētu iecelt LU Datorikas fakultātes domes priekšsēdētāju, profesoru Juri Borzovu.

Borzovs bija Muižnieka konkurents rektora vēlēšanās 2015. gadā, kad tajās zaudēja.

Viņš pats "Dienai" norādījis, ka pirmo reizi dzirdot par šādu ieceri. Viņš arī atminas, ka 2000.gadā izlasījis rakstu par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu un ieraudzījis arī savu vārdu, sakot, ka neviens līdz tam ar viņu par to neesot runājis. "Katrā ziņā priecīgs par tādu situāciju es nebūtu," atzīst Borzovs.

Kā ziņots, pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministre Šuplinska norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

6.augustā ministre paziņoja, ka pamatlēmums par Muižnieka neapstiprināšanu ir tapis un tiks saskaņots Tieslietu ministriju (TM) un Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas secinājusi, ka rīkojuma projektu ir nepieciešams uzlabot. Valsts kancelejā norādīja, ka IZM rīkojumā nav sniegts pietiekams pamatojums, lai pamatoti izvērtētu, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik būtiski, ka tie varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātu.

Savukārt aģentūras LETA rīcībā esošajā TM atzinumā par IZM sagatavoto rīkojuma projektu teikts, ka LU normatīvie akti ir neskaidri un pārāk plaši interpretējami, kā rezultātā augstskolā nav noteikta nepārprotama administratīvo jautājumu risināšanas kārtība.

TM vērš uzmanību, ka Ministru kabinetam, pieņemot lēmumu par rektora apstiprināšanu, būtu jāpievērš uzmanība IZM rīkojuma projektā norādītajam faktam, ka 13 Satversmes sapulces dalībnieku, iespējams, prettiesiska dalība rektora vēlēšanās varētu būt ietekmējusi balsošanas rezultātu.

Vienlaikus TM skaidro, ka šim rīkojuma projektam nav nepieciešams saskaņojams ar TM, tādēļ tajā paustais ir uzskatāms tikai par ministrijas viedokli.

Ņemot vērā minēto, TM norādījusi, ka tās ieskatā, konkrētajā gadījumā, kad pastāv pamatotas šaubas par LU rektora ievēlēšanas leģitimitāti, Ministru kabinetam būtu vai nu jālemj par pretendenta neapstiprināšanu vai apstiprināšanu amatā atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam.

LU vadība norādījusi, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.

LU arī bija nolīgusi divus neatkarīgus zvērinātu advokātu birojus veikt rektora vēlēšanu analīzi un pārbaudīt IZM norādīto pārkāpumu esamību. Zvērinātu advokātu biroji "PricewaterhouseCoopers Legal" un "TGS Baltic" nekonstatēja tādus pārkāpumus, kas liegtu amatā atkārtoti apstiprināt Muižnieku.

Pēc pirmdien notikušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes valdību veidojošās partijas izvairīgi komentēja jautājumu par LU rektora vēlēšanām, bet norādīja uz nepieciešamām reformām augstākās izglītības pārvaldībā.